|
19. Mar 2008|12:48 |
Darbiņš, darbiņš, darbiņš un vēlreiz darbiņš... ehh šis darbiņš... Priecājos, ka man ir pašam savs kabinets. Dažkārt arī priecē, ka ir arī sekretāre. Aizlaidu šo maitu, lai iet uzbarot savu celulītu. Viņa var izlikties, ka viņai tāda nav. Viņa var izskatīties tieva un var būt pat simpātiska, bet, ja turpinās nēsāt TIK pieguļošas bikses, tad cilvēki turpinās novērsties no viņas rakstura un blenzt uz to raupjo mizu, kas spiežas caur biksēm. Dažkārt vienkārši priecājos, ka esmu tikai vīrietis un, ka nespēju ne aptaukoties, ne iegūt kaut ko tādu uz savām kājām. Pat pēc tādas krietnas lazanjas stūķēšanas kuņģī kā tikko pusdienlaikā (jā, es arī dažkārt ēdu).
Darbdiena pusē. Turpina snigt. Dzeru kafiju. Man ir tik labi un tik omulīgi. |
|