nelasilasi - Lāčplēši

Mana raženākā Lāčplēša diena laikam gan bija toreiz, kad dzimtajā pilsētā nejauši kļuvu par lāpu gājiena vedēju. Abas ar draudzeni pagadījāmies pa rokai, iedeva mums lielu finiera ausekli, uz kura bija saliktas sveces. Teica - nesiet, ejiet lēnām, maršruts tāds un tāds! Un tā nu mēs tur gājām - zemessargi, skolēni un citi Lāčplēši, un visiem pa priekšu mēs ar finiera ausekli. Sajūta varena un svinīga, un varēja iet pa ielas vidu, kas ikdienā nebija iespējams.
Ņemot vērā visas kulturālās, dziesmotās, dzejoļotās pieturas un vēl finišu ar uguntiņu peldināšanu upē, paspēju pamatīgi nosalt, bet tik un tā bija forši!