nelasilasi - Komentāri

Pamazām sāku iegaumēt un aptvert savus kaimiņus. Fonu veido ziņkārīgas tantes, kas mani vēro, kā viņām pašām šķiet, neuzkrītoši. Bet ir arī spilgtāki tipāži, kas uz šī fona izceļas – steidzīgā dāma, Iron Maiden fans un kaķis, kas dzīvojas kāpņutelpā – no rīta guļ uz blakus tepiķīša un velta man tādu skatienu, ka uzreiz kļūst skaidrs, kurš te ir galvenais.

Mājas nav mājas, ja uz tām nevar atnākt ciemos. Pie manis var, un pirmais ciemiņš bija pavisam īpašs un tāds… nu, tāds, ko klusiņām uzrunāt kā tajā grāmatā: Mans mīļais grūtsirdi!..

Toties nākamā viešņa nu gan būs nešpetna, atnesīs smaržīgo meža zemeņu liķierīti un teiks: Čau, vecā!