māla smarža
Jun. 6., 2009 | 11:33 am
No:: nelasilasi
Vai jūs zināt, kā ir tad, kad runā ar otru cilvēku un saproti, ka viss plīst drumslās? Kādā brīdī tu pārstāj dzirdēt, ko jūs abi sakāt, tikai redzi visapkārt krītošus, plīstošus stiklus. Visapkārt. Krīt un krīt, līst stikla lietus un sašķīst pret grīdu ar griezīgu skaņu.Un pazūd vārdi, tu jūti tikai skatienu un lauskas sev apkārt, un nevari paspert ne soli.
Un vai zināt, kā ir tad, kad esi pilns ar domām un vārdiem, bet tos nevienam nevajag? Kad gribi mest tos cilvēkam, kurš ir vienīgais īstais adresāts, bet tāpat jau saproti, ka nesasniegsi un netrāpīsi, un tad nevari atvēzēties - tie vārdi nokrīt kā valgas māla pikas turpat tev pašam pie kājām. Māls nelido. Smags. Un tā tu iestiedz pats sevī, un neko nespēj atraisīt.
Un vai zināt, kā ir tad, kad esi pilns ar domām un vārdiem, bet tos nevienam nevajag? Kad gribi mest tos cilvēkam, kurš ir vienīgais īstais adresāts, bet tāpat jau saproti, ka nesasniegsi un netrāpīsi, un tad nevari atvēzēties - tie vārdi nokrīt kā valgas māla pikas turpat tev pašam pie kājām. Māls nelido. Smags. Un tā tu iestiedz pats sevī, un neko nespēj atraisīt.