ieraudzīju gleznu un atcerējos
« previous entry | next entry »
Apr. 19., 2009 | 09:15 pm
Frederiks bija mani iesaucis par Monu Lisu, un tas nebūt nebija kompliments!
Patiesībā šķiet, ka es viņam pat ļoti kritu uz nerviem. Jā, varu iedomāties. He!
Bet viņam nācās mani cienīt, jo esejas es tomēr rakstīju labas!
Jā, un arī agrākos laikos - es laikam nevienam skolotājam neesmu raisījusi cilvēciskas simpātijas. Biežāk es esmu bijusi tā, kuru sūta pie psihologa (jo tas bērns tak nekad nesmaida!) un tā, kuras vārdu iegaumē pašu pēdējo.
Bet tas viss bija sen, un tagad es, ziniet, esmu liela un izaugusi.
Patiesībā šķiet, ka es viņam pat ļoti kritu uz nerviem. Jā, varu iedomāties. He!
Bet viņam nācās mani cienīt, jo esejas es tomēr rakstīju labas!
Jā, un arī agrākos laikos - es laikam nevienam skolotājam neesmu raisījusi cilvēciskas simpātijas. Biežāk es esmu bijusi tā, kuru sūta pie psihologa (jo tas bērns tak nekad nesmaida!) un tā, kuras vārdu iegaumē pašu pēdējo.
Bet tas viss bija sen, un tagad es, ziniet, esmu liela un izaugusi.