(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Apr. 5., 2009 | 10:05 pm

Manam vectēvam bija pērkona smiekli. Nezinu kāpēc, bet es tos atcerējos šodien, nesot durstīgus akāciju zarus uz ugunskuru.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {2}

(ai-ai-ai)

(bez virsraksta)

from: [info]grells
date: Apr. 6., 2009 - 03:53 pm
Link

tāpēc, ka gde čelovek, tam ir smertj, atcerējies tāpēc, ka viņa smiekli ceļo izplatījumā kā atmiņas un ugunskura dūmi. savā ziņā uguns ir kā laika metafora, aprij. no sadegušā paliek pelni, no vecātēva - kauli un atmiņas. priekā!

Atbildēt | Diskusija

nelasilasi

(bez virsraksta)

from: [info]nelasilasi
date: Apr. 6., 2009 - 06:43 pm
Link

priekā!

Atbildēt | Iepriekšējais