Grāmata
Jan. 15., 2012 | 10:05 am
Džons Steinbeks. Par pelēm un cilvēkiem.
Viena no tām grāmatām, kam nevajag sarežģītu stilu un kompozīciju, jo visu izdara stāsts un raksturi. Es ilgi nācu pie šīs grāmatas, jau kopš pamanīju tās fragmentu pirms daudziem gadiem. Prieks, ka beidzot satikāmies.
"Dažreiz gadās, ka laiks apstājas, mirklis kļūst ilgs un stāv, uz vietas drebēdams. Skaņas noklusa, kustības sastinga, un pagāja nekustīgs mirklis pēc mirkļa."
/Dž.S./
"Pēc tam viņš nosēdās krastā ar sāniem pret upi, lai pārredzētu taku. Viņš apņēma ar rokām ceļus un atbalstīja zodu uz ceļgaliem. Dienas gaisma izkāpa no ielejas, un, tai aizejot, kalnu galotnes likās degam arvien spožākas."
/Dž.S./
Viena no tām grāmatām, kam nevajag sarežģītu stilu un kompozīciju, jo visu izdara stāsts un raksturi. Es ilgi nācu pie šīs grāmatas, jau kopš pamanīju tās fragmentu pirms daudziem gadiem. Prieks, ka beidzot satikāmies.
"Dažreiz gadās, ka laiks apstājas, mirklis kļūst ilgs un stāv, uz vietas drebēdams. Skaņas noklusa, kustības sastinga, un pagāja nekustīgs mirklis pēc mirkļa."
/Dž.S./
"Pēc tam viņš nosēdās krastā ar sāniem pret upi, lai pārredzētu taku. Viņš apņēma ar rokām ceļus un atbalstīja zodu uz ceļgaliem. Dienas gaisma izkāpa no ielejas, un, tai aizejot, kalnu galotnes likās degam arvien spožākas."
/Dž.S./