nelasilasi - 12. Janvāris 2012

Pēc četru mēnešu (sāpīga un ilgpilna) pārtraukuma esmu atgriezusies flamenko nodarbībās. Esmu švakā dejiskajā formā, kājas tik neveiklas un atmiņas asums nav tas. Bet tas jau loģiski, ja uz četriem mēnešiem pieaug klāt pie krēsla..
Toties jāsaka, ka flamenko dejošana ir labākā psihoterapija, ko es savā dzīvē esmu atklājusi. Daudz labāka par šokolādi vai alkoholu.
Programmā viena nikna, strauja Buleria. Tieši laikā.