Grāmata

Dec. 28., 2011 | 11:03 am

Aleksandrs Pjatigorskis. Kādas šķērsielas filozofija.

Lasot visu laiku šaubījos, cik no tā visa es nesaprotu un neuztveru. Brīžiem šķita, ka pusi, brīžiem - ka divas trešdaļas. Neskatoties uz to, tas, ko es uztvēru, man visai labi patika.

"Negaidīti sarunā iejaucās Andrejs Dmitrijevs, viens no gudrākajiem cilvēkiem ne vien Ļeņina bibliotēkas smēķētavā (kas gan arī nebūtu maz), bet arī visā tā laika Maskavā."
/A.P./

"Pagalms ir Maskavas 20., 30. un pat 40. gadu sabiedrības primārā šūniņa. Līdz divdesmitajiem gadiem pagalmu - tieši tādā sociālā kvalitātē - nebija, un drīz to atkal vairs nebūs. Bija mākslinieku pagalmi, grafomānu pagalmi, izvarotāju, huligānu pagalmi. Bija, protams, arī nekādi, tas ir, bezpersoniski pagalmi - bet par tādiem es nerunāju."
/A.P./

"Kas tas ir - mistiska saruna? Kādēļ citās Maskavas vietās un vispār kosmosā cilvēki vai nu dzīvo, vai mirst, bet jūsu idiotiskajā šķērsielā nav skaidrs, vai dzīvo, vai varbūt ne?"
/A.P./
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories