nelasilasi - 11. Februāris 2010

Ah, kā man patīk šīs mazās flamenko uzvaras un gandarījumi! Kad kājām nepielec, kā piesitienu ritms saskaņojas ar mūziku, kad rokai nepielec, kā griezt vēdekli, kad trajektorijas samežģī prātu....liekas, ka nekad nekas nesanāks.
Un tad -pēkšņi- pielec! Sanāk! Ir! Aiziet!

o, jā!