Grāmata
Jan. 22., 2010 | 08:00 pm
Niks Keivs. Bannija Manro nāve.
Nu, savā frīkainajā veidā man viņa patika, tikai nespēju izvairīties no salīdzināšanas ar pirmo Keiva grāmatu (par labu tai, jo tā bija mistiskāka un poētiskāka). Es uzzināju, ka ir traki un grūti būt par Banniju Manro, neatkarīgi no tā, kurš no trim Bannijiem Manro tu esi. Es uzzināju, ka bērni mēdz būt pieaugušāki par lielajiem. Vēl uzzināju, ka "bigmaka ēšana līdzinās resnas meičas kājstarpes laizīšanai, savukārt tunča karpačo ēšana līdzinās tievas meičas kājstarpes laizīšanai," un tādā garā.
Bet ne jau par to ir grāmata. Protams, ka ne.
Nu, savā frīkainajā veidā man viņa patika, tikai nespēju izvairīties no salīdzināšanas ar pirmo Keiva grāmatu (par labu tai, jo tā bija mistiskāka un poētiskāka). Es uzzināju, ka ir traki un grūti būt par Banniju Manro, neatkarīgi no tā, kurš no trim Bannijiem Manro tu esi. Es uzzināju, ka bērni mēdz būt pieaugušāki par lielajiem. Vēl uzzināju, ka "bigmaka ēšana līdzinās resnas meičas kājstarpes laizīšanai, savukārt tunča karpačo ēšana līdzinās tievas meičas kājstarpes laizīšanai," un tādā garā.
Bet ne jau par to ir grāmata. Protams, ka ne.