(bez virsraksta)
Sep. 19., 2009 | 07:05 pm
Pēc uzstāšanās (kas bija visai jautra) atkal iestājusies tā tukšuma sajūta. Šķiet, ka šis vakars taču nevar tā vienkārši beigties. Un tomēr tas beigsies tieši tā. Mājās, vienai ar šokolādi un datora monitoru. Oh joy.
Patiesībā... tāda sajūta uznāk pēc katra koncerta/uzstāšanās, bet šoreiz tā skumju bedre ir īpaši dziļa; un es zinu, kāpēc. Tāpēc, ka nav dota iespēja sarunu pamēģināt vēlreiz. Paņemt otro dubli tā, lai sanāk labi. Tā, lai bez pārpratumiem.
Patiesībā... tāda sajūta uznāk pēc katra koncerta/uzstāšanās, bet šoreiz tā skumju bedre ir īpaši dziļa; un es zinu, kāpēc. Tāpēc, ka nav dota iespēja sarunu pamēģināt vēlreiz. Paņemt otro dubli tā, lai sanāk labi. Tā, lai bez pārpratumiem.
Link | ir doma {1} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Sep. 19., 2009 | 07:27 pm
I'm so close to tears
And so close to
Simply calling you up
And simply suggesting
We go to the hidden place
That we go to the hidden place
We go to the hidden place
We go to a hidden place
And so close to
Simply calling you up
And simply suggesting
We go to the hidden place
That we go to the hidden place
We go to the hidden place
We go to a hidden place