Grāmata
Mar. 8., 2009 | 06:00 pm
Knuts Hamsuns. Zem rudens zvaigznēm. Ceļinieks klusi koklē. Pēdējais prieks.
Jeb Kopotu rakstu 5. Sējums.
Diezgan tīkama grāmata. Jāteic gan, ka gandrīz vai vairāk par sižetu es baudīju valodu. To pašu vecmodīgo, novecojušo, interesanto, kāda jau nu ir grāmatā, kas tik sen izdota.
Bet es noteikti novērtēju arī talantu pastāstīt stāstu, kā bieži vien pietrūkst mūsdienu rakstniekiem.
Un vienkāršību reizē ar smalkumu.
Grāmata – rupjmaize.
„Bet ar vienu lietu es netieku galā. Es nevaru beigt aiziet un sēdēt vientulis savā istabā, kur man tik tumši un tik labi.”
/K.H./
„Es nu jau kopš divi nedēļām neesmu lasījis vairs nevienu laikrakstu un dzīvoju tomēr, es dzīvoju, gūdams arvien lielāku mieru savam iekšējam cilvēkam, dziedu, izceļu krūtis un vakaros stāvu ārā kailu galvu un aplūkoju zvaigžņoto debesi.”
/K.H./
„Taču tagad es domāju arī par to, ka es te sēžu un par šīm klusajām lietām rakstu mierīgus vārdus.”
/K.H./
Jeb Kopotu rakstu 5. Sējums.
Diezgan tīkama grāmata. Jāteic gan, ka gandrīz vai vairāk par sižetu es baudīju valodu. To pašu vecmodīgo, novecojušo, interesanto, kāda jau nu ir grāmatā, kas tik sen izdota.
Bet es noteikti novērtēju arī talantu pastāstīt stāstu, kā bieži vien pietrūkst mūsdienu rakstniekiem.
Un vienkāršību reizē ar smalkumu.
Grāmata – rupjmaize.
„Bet ar vienu lietu es netieku galā. Es nevaru beigt aiziet un sēdēt vientulis savā istabā, kur man tik tumši un tik labi.”
/K.H./
„Es nu jau kopš divi nedēļām neesmu lasījis vairs nevienu laikrakstu un dzīvoju tomēr, es dzīvoju, gūdams arvien lielāku mieru savam iekšējam cilvēkam, dziedu, izceļu krūtis un vakaros stāvu ārā kailu galvu un aplūkoju zvaigžņoto debesi.”
/K.H./
„Taču tagad es domāju arī par to, ka es te sēžu un par šīm klusajām lietām rakstu mierīgus vārdus.”
/K.H./