smieklīgā tante
Jan. 6., 2009 | 11:10 am
Es esmu gan emocionāli nepastāvīga, gan arī emocionāli nepatstāvīga.
Tiešām nezinu, kur ir palikusi mana pašpietiekamība.
Tiešām nezinu, kur ir palikusi mana pašpietiekamība.
Link | ir doma {1} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jan. 6., 2009 | 06:10 pm
Visa šī diena ir viena liela un smaga nopūta.
Link | ir doma | Add to Memories
Grāmata
Jan. 6., 2009 | 09:44 pm
Filips Rots. Ikviens.
Kaut kā ne pārāk. Neaizrāva.
Visa grāmata ir par slimībām un nāvi(nu labi - bija arī mazliet par gleznošanu un seksu ar sekretāri). Nav jau slikti, ka grāmatai ir noteikta tēma, un es visu sapratu- autora domu, nolūku, tēlus un problēmas.. Tomēr ar to vien nepietiek. Es te meklēju vīrišķīgu skarbumu, bet bieži vien likās, ka tā vietā ir tāda plika ņaudēšana.
Viena no foršākajām vietām grāmatā ir tā, kur kapracis stāsta par savu darba procesu un ritmu.
Grāmatas plānums radīja iespaidu, ka autoram nav bijis īpaši daudz, ko teikt par šo tematu, un nevis - ka ir atmests liekais, lai izgaismotu galveno.
Tulkojums gan likās labs.
Kopumā tāda "OK" grāmata. Nenožēloju, ka lasīju, bet nekādu nospiedumu manī tā neatstāj.
Jāteic gan, ka šobrīd laikam nevienai grāmatai nebūtu viegli mani iejūsmināt; ir taču janvāris.
".. atskārsme, ka ikvienā nākamajā slimošanas reizē, sākot no bērnības un beidzot ar šo drīzo operāciju, apmeklētāju skaits pie viņa gultas ir sarucis un ka armija, kas viņam bijusi sākumā, tagad ir iznīkusi pilnīgi."
/F.R./
Kaut kā ne pārāk. Neaizrāva.
Visa grāmata ir par slimībām un nāvi(nu labi - bija arī mazliet par gleznošanu un seksu ar sekretāri). Nav jau slikti, ka grāmatai ir noteikta tēma, un es visu sapratu- autora domu, nolūku, tēlus un problēmas.. Tomēr ar to vien nepietiek. Es te meklēju vīrišķīgu skarbumu, bet bieži vien likās, ka tā vietā ir tāda plika ņaudēšana.
Viena no foršākajām vietām grāmatā ir tā, kur kapracis stāsta par savu darba procesu un ritmu.
Grāmatas plānums radīja iespaidu, ka autoram nav bijis īpaši daudz, ko teikt par šo tematu, un nevis - ka ir atmests liekais, lai izgaismotu galveno.
Tulkojums gan likās labs.
Kopumā tāda "OK" grāmata. Nenožēloju, ka lasīju, bet nekādu nospiedumu manī tā neatstāj.
Jāteic gan, ka šobrīd laikam nevienai grāmatai nebūtu viegli mani iejūsmināt; ir taču janvāris.
".. atskārsme, ka ikvienā nākamajā slimošanas reizē, sākot no bērnības un beidzot ar šo drīzo operāciju, apmeklētāju skaits pie viņa gultas ir sarucis un ka armija, kas viņam bijusi sākumā, tagad ir iznīkusi pilnīgi."
/F.R./