(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Jun. 13., 2012 | 07:37 pm
Tie pēdējie metri tiešām ir visgrūtākie. Prāts jau aizsteidzas uz priekšu - uz brīdi, kas viss būs izdarīts, uzrakstīts un nokārtots – un aizmirst, ka vēl jau ir mazliet jāpiepūlas, lai tur nonāktu. Citiem vārdiem sakot – mani piemeklējis slinkuma uzbrukums finiša taisnē.