nelasi's Friends [entries|friends|calendar]
nelasi

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[25 Sep 2020|08:47am]

missalise
Bet vismaz sapnis šonakt bija ok, ar erotisku noskaņu. :)

Bet vispār manā cibā šis būs 200 sapnis ar mirkļbirku "sapnis".
post comment

[23 Sep 2020|02:46pm]

missalise
Šodien es esmu kļuvusi par vienu gudrības zobu nabagāka. Bet process bija samērā nesāpīgs un arī diezgan ātrs (36 minūtēs man apskatīja visus zobus, uztaisīja ārstēšanas plānu, diviem zobiem uztaisīja rentgenu, veica anestēziju un tad arī izrāva). Tagad jūtos jocīgi, bet nu labi.

Priekšnieks pie sevis taisa sanāksmi. Man katru reizi, kad viņš taisa sanāksmes, pilnīgi stress sākas - kas atkal noticis?
1 comment|post comment

[21 Sep 2020|02:23pm]

missalise
Aprunājos ar savu māmiņu, viņa iesaka man to sāpošo gudrības zobu raut laukā, nevis labot. Ak, vai, man tajā pašā dienā, kad sarunāts zobārsts, ir arī vēl viens obligāts pasākums, kuru nevaru atcelt. Bet mani kolēģi mani sabiedēja, ka tajā pašā dienā es vairs neko jēdzīgu pasākt nevarēšot.
4 comments|post comment

[21 Sep 2020|08:03am]

missalise
Pēdējā laikā kā nakts, tā murgi. :( Sākot ar to, ka ārsts paziņo par briesmīgas slimības klātesamību manā organismā, turpinot ar manis apmuļķošanu, sīknaudas vietā iedodot kaut kādas apšaubāmas stikliņu brošiņas un cieņas zaudēšanu savu kolēģu vidū, jo es esmu nolaidusi kaut kādu lažu darbā (paļāvusies, ka gan jau "proņesjot").

Mjā, no vienas puses - pārmaiņas, protams, ir laba lieta, bet... tas pats pārmaiņu process gan ir tāds - pabriesmīgs. Ar jauno priekšnieku sevišķi veiksmīga sadarbība neizdodas. Tad vēl mūzikas lietas arī ir visai stresainas un visu laiku rodas tāds jautājums - vai no manas puses tomēr nav nekaunīgi ierakstīt tās dziesmas un nest tās priekšā publikai? Bet ko lai es daru? Ja es tās dziesmas neierakstu, tad tās kā tāds neizdarīts darbs stāv man galvā un visu laiku dīc un nomāc. Kā tāds neatmaksāts parāds vai neizdarīts darbs.

Vismaz labi, ka šodien vairs nejūtu to drausmīgo nogurumu, ko visu pagājušo nedēļu. Un arī galva nesāp. Varbūt nostrādāja tā māmiņas ieteiktā ugunspuķu tēja - jo tieši pēc tās galvassāpes mitējās. Jeb varbūt nostrādāja tas, ka sestdien ieturēju atslodzes dienu - neko neēdu. Jeb varbūt tas, ka brīvdienās es kārtīgi izgulējos. Jeb arī viss kopā.

Nu, ko, jauna nedēļa. Lai tā mums visiem ir veiksmīga, mīļie!
post comment

[18 Sep 2020|02:27pm]

missalise
Ar kaut ko mans organisms cīnās. Kad man ir viss ok ar veselību, man vienmēr ir 36,6. Ja ir kaut kā savādāk, es zinu, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Varbūt kaut kāda infekcija? Varbūt saistībā ar to gudrības zobu - kad tam pieskaros, tas sāp.
1 comment|post comment

[18 Sep 2020|12:13pm]

missalise
Vakar ielīdu gultiņā desmitos, pēc pusstundas reāli izslēdzu gaismu, uzliku Spotify kaut kādu mierīgu mūziciņu ar taimeri. Un šodien jūtos labāk (galva vēl gan drusku sāp, bet pašsajūta labāka). Un šorīt pirmo reizi pamodos jau ap pieciem.

Man pamazām tā laicīgā gulētiešana sāk iepatikties. :)
1 comment|post comment

[18 Sep 2020|11:26am]

missalise
Bet nu vakar varēju pārliecināties, ka mans Ilse Jacobsen mētelītis patiešām ir labs - mājās aizgāju sausa, vējš nepūta cauri, kā arī nespēja noraut man kapuci. Man ir šāds - tikai tumši zilā krāsā (un paveicās nopirkt ar atlaidi).
2 comments|post comment

[18 Sep 2020|11:09am]

missalise
Ārprāts, vakar uzzināju, ka mans brālis pagājušajā trešdienā ir bijis tajā autobusā, kurš sadūries ar alni. Labi, ka vēl salīdzinoši sveikā tikuši cauri - šoferim stikli drusku rokas sagriezuši un alnis beigts, pārējiem nekas.

Ujjjjjjj, traki, traki, traki. Kaut kad brāļi bija braukuši no Rīgas naktī un tieši pirms viņiem braucošajam baļķu vedējam bija sākuši baļķi krist laukā. Toreiz laikam riepu sadauzīja un uz rīta pusi tik mājās bija.

Bet mīļajam arī kaut kad nesen stirna bija izskrējusi mašīnai priekšā, labi, ka bija paspējis sabremzēt.

Bet vakar vienlaicīgi divas kolēģes ziņoja par nolauztiem kokiem - vienai koks uzkritis uz sētas, otrai vīrs braucis pa ceļu un tieši aiz viņa vējš nolauzis koku.

Paldies Dieviņam, ka visi dzīvi un veseli. Bet drusku kaut kāda trako māja pēdējā laikā ir, brauciet, mīlīši, uzmanīgi.
post comment

[17 Sep 2020|11:22am]

missalise
Trešo dienu sāp galva. Bet šodien vismaz kopējā pašsajūta ir mazliet labāka - vakar ielīdu gultiņā jau desmitos - domāju turpināt šādu praksi. Var jau būt, ka daļēji galvassāpes ir arī spriedzes dēļ - sastrādāties ar jauno priekšnieku nav sevišķi viegli.
post comment

[16 Sep 2020|10:56am]

missalise
Nesen sapnī redzēju, ka man ir piedzimis puika ar jiftīgi zaļām acīm. Tas, ka sapnī piedzimst bērns, it kā neesot uz labu (vismaz tā vēstīja Šarlote Brontē "Džeinā Eirā" un mana māmiņa kādreiz).
1 comment|post comment

[16 Sep 2020|09:06am]

missalise
Nevaru saprast, vai es slikti jūtos tāpēc, ka man ir MR vai arī tāpēc, ka es darba dienās ceļos mazliet pirms sešiem, bet aizmigt man izdodas - labākajā gadījumā - pēc divpadsmitiem. Sestdienās man parasti ir rīta cēliens, kad kaut ko padaru, tad mēdzu noplīst uz vairākām stundām un tad - uz vakara pusi - jau atkal sāku kustēties. Bet šonedēļ nebija to svētīgo miega stundu un vakar man likās, ka viss - knapi kustos. Ielīdu migā jau pusdesmitos, bet, protams, aizmigt izdevās kaut kad pirms divpadsmitiem. Bet nu drusku labāk kā vakar ir gan, varbūt tomēr (jācer), ka tā sliktā pašsajūta saistīta ar miega trūkumu, nevis kaut ko nelabāku.
3 comments|post comment

[15 Sep 2020|08:36am]

missalise
Ja es gribu ātri gūt pozitīvas emocijas, es mēdzu Youtube apskatīties kādu "Yes to the dress" epizodi. Tās laimīgās meitenes, kuras atradušas savu mīļoto vīrieti, līdzi paņemtās māsas, māsīcas un topošās vīramātes, kuras priecājas par gaidāmo ģimeņu apvienošanos. Un māte - kura - lai arī grib pavisam savādāku kleitu, nekā iecerējusi meita, tomēr beidzot piekāpjas, kad redz, ka tā īstā kleita meitai nu ļoti jau patīk un ir svarīga. Un pēc tam tās aizkustinājuma asaras, kad līgava jau ir saposta un ar plīvuru. Mans "guilty pleasure".
1 comment|post comment

[15 Sep 2020|08:14am]

missalise
Es ik pa laikam mēdzu ieskatīties savos Cibas arhīvos, lai saprastu, ko es tajā konkrētajā dienā esmu domājusi agrākajos gados. Pagaidām neesmu atradusi tādu datumu, kurā man būtu ieraksts katrā gadā. Eh.
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]