|
[14 Aug 2008|01:17am] |
par emocijām, pozitīvajām un negatīvajām. Kāpēc ar dažiem cilvēkiem ir prieks pavadīt laiku, bet ar citiem -- norobežošanās. Tas nav acīmredzami, bet tā ir -- strīdēšanās, kasīšanās, lamāšanās un izskaidrošanās ģenerē negatīvās emocijas, kuras ķer tevi arī tad, ja neesi tieši iesaistīts. Kādreiz sen kaut kas teica, ka kašķa brīdī pirmais darbs ir iziet no tās negatīvo emociju zonas, aiziet 10m attālumā. Tas tiešām palīdz, uzreiz pazūd iekšējā dusma, prieks gan vēl tik vienkārši neparādās.
Ā, un mani reiz druscīt salipināja ar emociju iesūkšanu un baudīšanu. Pozitīvās, foršās, tās var ēst kā saldo ēdienu, mmm, lēnām, izbaudīt un izbaudīt. Un nelāgās, nu tās ir arī īsās devās ir interesantas, jā, viņas var ķidāt, bet jāuzmanās neieciklēties. Un tad ir vēl ir visādi aizkustinošie, saviļņojošie mirkļi, un tad vēl ir skudriņas mugurā. Man gan nesanāk kā tai vienai meitenei, viņai klausoties Damien Rice un domājot bēdīgas domas nāk raudiens, un tad viņa klausās un raud.
Nujā, es emocijas īstenībā cītīgi slēpju, un no manis izspiest uz āru kaut kādu patiesu jūtu nav nemaz vienkārši. Viss tiek cenzēts un slāpēts. Tā mēs ģimenē izaugām, bez diktas familiaritātes, skāvieniem, bučām un skaistas vecāku paraugmīlestības. Nujā, bet kad tur iekšā kaut kas sakustās un pakustās, tad tā ir izbaudāma lieta.
|
|