|
[10 Dec 2007|07:42pm] |
skaiti līdz 10...
skaiti līdz 10...
mana galva tūlīt eksplodēs!
nenobrīnīties, kā tiem mērkaķiem izdodas mani sastresot tā ka maz neliekas. Nevis sadusmot vai satracināt, bet sastresot, uztaisīt paniku. Ievelc dziļi elpu. Viņi visi ir idioti. Histēriski, panikojoši, pakaļsvilstoši, un skraida apkārt kā cāļi bez galvām. Vot, tur ir tā lieta - es skrienu kā bez galvas, tātad es esmu baigais varonis. Tās ir pilnīgas muļķības. Varonību vajadzētu mērīt pēc tā, cik reāli izdara, nevis cik daudz par to paniko, ātrumā sataisa sūdus un tad ar dubultu ātrumu strēbj ārā uz visām pusēm šļakstot. Jāsavaldās un jāignorē šitā panik-psihoze.
Agrāk es biju kaut kā vēsāks džeks. Kas notika, kaut kas notika. Bet tagad es atkal būšu vēsais džeks.
|
|
|
[10 Dec 2007|08:16pm] |
visbeidzot, vecais labais, lūk, kas tas ir:
Decapitated Chicken Process – A time honored micromanagement technique where each day managers identify a drastic emergency and require developers drop what they are doing (and whatever process they are using) and immediately attend to the latest conflagration. Since this does the double duty of creating new bugs and making other tasks fall behind, fires become easier and easier for managers to spot and then freak out about. Practically a standard in the games industry.
|
|