
nelabrit | 20. Okt 2026 13:23 Pamodos un sapratu, ka man uz muguras pa nakti ir uzmetusies tik nejauka pumpa. Liela un sāpīga. Spītīga un uzblīdusi. Gribu viņu vainot pie visa, lai gan burtiski nekas nav noticis. Mierīgi sēžu mājās, skatos, kā saulīte krīt uz ozolkoka (nu jau) dzeltenajām lapām, un vēdinu dzīvokli. Pēc šī ieraksta veikšanas man jāsāk pievākt mājas un uzmazgāt grīdas, jo pēcpusdienā ciemos ieradīsies E. Par darba meklēšanu sākšu kārtīgāk domāt rīt, jo šodien vienkārši nav kaut kam šādam iedvesmas. Jāatzīst, ka lēnām arī jau sāku aprast ar šo mierīgo dzīvesveidu. Neteiktu, ka sevī sajustu sajūsmu par to, ka pēkšņi kādu dienu vajadzētu sākt celties agri no rītiem, lai ģērbtos un vēl kaut kur brauktu. Lai gan kaut kas man arī pietrūkst dzīvē. To es varu sajust. Read Comments |