nekurlande

nekurlande @ 10:58 am: Tieši pirms desmit gadiem šajā rītā modos ar vienām no top 5 paģirām savā dzīvē.
Sākumā sēdējām Rēznas ielas kojās un atzīmējām Einberga dzimeni, bet tad kaut kāds velns dīdīja Azņecovu un viņai savajadzējās iet uz Vecrīgu. Viņai laiku pa laikam uzradās nauda, jo māte vai nu atpirkās no viņas savas dzeršanas dēļ, vai bija jau pa daļām sākusi pārdot ģimenes māju Aizkrauklē, kurā pēc dažiem gadiem nodedzinājām pirti. Katrā ziņā, ja Ainai bija jāiet - Ainai bija jāiet. Cilvēku ar tik iespaidīgu libido nekad agrāk nebiju sastapusi.
Nonākuši vecajā Folkklubā 'Ala' (jo to vietu bija ierādījuši vecākie kursi, paši ņifigā vēl pilsētā nezinājām), paņēmām pa alum un tad Aina sāka mums saukt šotus. Tā it kā bija kandža, bet smakoja pēc 'Toi toi'. Dzert es vēl lāgā nepratu, bet nevarētu teikt, ka tas bijis pirmais, vai piektais šots manā dzīvē. Zināju kā šņabis darbojas. Bet tur, 'Folkklubā ala' izdzerot otro šotu nokritu kā boulinga vāle un Azņecova sinhroni esot kritusi otrā dīvāna galā. Nu tā, ka ķipa baltām acīm.
Nezinu, vai es tam ticu vairs, atmiņas spēlē jokus, ļaudis pārspīlē, bet nu Azņecovu kaut kā atkačāja (Einim bija crush uz viņu toreiz, tāpēc laikam pirmai ķērās klāt) un tad bija mana kārta. Es biju ieslēgusies tualetē, vai huj zina kur, varbūt atslēgusies pie tās, bet atceros, ka čomi mani mēģināja piedabūt pie dzīvības pļaukājot un mēģinot iebarot ūdeni.
Man, diemžēl, tas nelīdzēja nevienā acī. Līdz kādā brīdī kāds lohs piezvanīja manam tēvam (zinu kurš), lai gan tajā brīdī viena dzīvoju pie Barona centra.
Nu, un tad jautrība beidzās. Pēdējais, ko atceros, kad drusku atskaidrojos, kā tēvs mani pārmetis pār plecu nes augšā no 'Alas' pagraba un sēdina mašīnā. Nākamā atmiņa ir jau vēlāk - tēvs klusē, māte raud, es vemju metāla bļodā. Viss tas, un vēl nokavēts obligātais seminārs politoloģijas vēsturē.
Pēc šīs reizes Vecrīgā vairs nerādījos. Pat nobastoju savu izlaiduma balli dažus gadus vēlāk. Ar to man saistās 1.novembris.
Ar paģirām un izmisumu.