nekurlande

Es neteiktu, ka visu laiku, bet bieži. Sevišķi šajā laikā, kad nav saules. Nu, tās domas sākas kā parastas domas par dzīves jēgu, teiksim, dzerot tēju,vai ēdot pusdienas vienatnē un tad paliek arvien skaļākas. Pieļauju, ka tā gadās ļoti daudziem. Katru gadu arvien grūtāk šīs domas novirzīt citur, kad tās nāk. Vienatne citādi man ļoti patīk. Un šīm domām, manā gadījumā, nav nekādas tiešas saistības ar ārējiem apstākļiem - it kā relatīvi apmierināta ar visu, paēduši, siltumā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

*paēdusi

(Reply to this) (Parent)