nekurlande

03:48 pm: Es gribētu ierakstīt kaut ko priecīgu, sevišķi nejauši uzzinot, ka mana MAMMA mēdz lasīt manu cibu. Bet šodien pavasara nogurums plūst pāri augstās temperatūras pavērtās Pandoras lādes malām. Viss, ko varu pateikt, ka būs labāk un es Tevi ļoti mīlu. Es nezinu, no kurienes rodas tas nogurums, kas liek katrai kustībai un elpai šķist apgrūtinošai. Es nezinu, varbūt pārāk ilgi gaidīts pavasaris. Varbūt tās ir Stūra mājas smagnējās, smacējošās un pelējumu sasūkušās mūra sienas.
Vai arī nojausma par tuvojošos negaisu. Bet izies arā un tur būs smejoši bērni, un putni, un sprāgstoši pumpuri, un gumijas. Un rokās sadevušies pārīši. Būs līksmojoši bezpajumtnieki un dzērāji, kuri zaļajā klajumiņā pie Miera ielas sākuma sauļos savus stumbeņus. Būs arī pirmie turiņi - viendienīši. Un tad jau būs, un tad jau arī paliks..