nekurlande

11:30 pm: Skatījos "Riteni". Tad iepazinos ar gliemežu pētnieku, ar kuru tukšojām vīna pudeli Raiņa bulvārī 1,starp pārdesmit vecākiem, kuri slaucīja asaras ar rozēm,sveicot savas atvasītes par trīs gadu ilgo atsēdēšanu visai neērtos solos. Arī šoreiz bērnības draudzenes māte bija dusmīga uz mani,par publisku atvērtas pudeles iespiešanu meitas rokās, tāpat kā pirms četriem gadiem, kad bija jāiesniedz draudzenes dokumenti universitātē un tikšanos nokavēju tieši bez piecām minūtēm budžeta vietas zaudēšanas brīdī, jo biju pamodusies kaut kur Stabu ielas rajonā starp diviem svešiem vīriešiem, kuru mājās bija vairāk matu kopšanas produktu nekā man jebkad bijis kopā skaitot. Arī fakts, ka zēni,visdrīzākais,viens otram interesēja stipri vairāk par mani, nemīkstināja mātes sirdi. Tad Smiļģa ielā iepazinos ar kādu zēnu,kas skicē svešus cilvēkus krogos,tikai vēlējos pateikt,ka,manuprāt,es neizskatos tik briesmīgi,lai gan veselīgais miega daudzums un visa tā Memory ūdens strebšana,protams,dara savu. Vārds pa vārdam,un vēl vienam biedram,kurš pievienojās mums, stāstot par to, ka viņa draudzene, kura nupat Noasā man no bāra otras puses pasniedza ūdeni, manāmā reibumā, nedrīkstot dzert epilepsijas dēļ, iepriekšminētais zēns, kas skicē un lielās,ka vairāk kā piecdesmit reizes paspējis palietot amfiķi, mūs uzaicināja uz Gulbeni, kur kopā ar Simonu, ar kuru viņam esot siltas attiecības,esot jālieto morfijs. Nākamā dienā viesojoties Lapā pēc kādas Borjomi pudeles un mīksta taisnstūra paralēlskaldņa, pārdevēja brīdināja, ka jābūt lietas kursā par to, ka šis biedrs vakarnakt esot nozadzis Tio saldējumu un pirms gada brūno Kent paciņu, un, ka pasaki man kas ir mani draugi un pateikšu, kas esi tu princips uz mani neattiecas,vienkārši esot vērts zināt. Tanī,vai nākamajā vakarā, kad aiz Hāgenskalna komūnas pagalmā malkojām mazo šampanieti uz pieciem un bildējāmies ar turpat atraso šļircīti,no miskastes izkāpa vīrs ar kreklu, uz kura bija attēlots zibeņu piesātināts negaiss, un sacīja, ka ir debesu valdnieks. Un vēl viņš teica :

"Es esmu kartupeļa zieds.
Kāpēc tu gaidi no manis
Neļķu un rožu dvesmu?
Kādēļ tu gaidi,
Lai es neesmu tas,
Kas es esmu? "

Un dejoja daudz labāk par jebkuru jauno bumbieru sidra dzērāju ar tumši brūni nozieķētām lūpām un īso čolku Kaņepes kultūras centra disenītēs. Nu,karoče noskatījos "Riteni" atkal. Nevaru sagaidīt rītu. :))
Bet vispār nezinu kāpēc pēdējo reizi sasmīdināja stāsts par krievvalodīgu bioloģijas studentu,pirms četriem mēnešiem, kurš kraukli nosauca par kraukšķi un kādēļ jūlija naktīs aizvien salst.