nekurlande @ :
Tas vienmēr ir tik svinīgs brīdis, kad uzkāp uz vecajām sliedēm. Esi, esi, audz, labojies, bla, bla, bla un tad atkal paslīd kāja. Tur ir kaut kāda perversa bauda tajā visā notikumā, kad pirmo reizi tīra pusgada laikā iešaujies, vai ar bariņu astoņpadsmitgadnieku šņauc kaut kādus štrutus kaut kāda nezināma kluba tualetē, vai pamodies kāpņu telpā nosalis, vai blakus kaut kādam matainam jaunietim no pankroka grupas esot precēts četrus gadus, vai, nu nezinu, pieķer sevi ar pilnām kabatām izejot no lielveikala, kad gadu esi nostrādājis bankā. Un pa vidu tam visam sāpini 87 cilvēkus. Vecos niķus nevar mainīt. Un nekad nevarēs. Un tiem, kas spēs izturēt un nenokrist uz mutes sprinta laikā, visu dzīvi trīcēs rokas un griezīsies zobi. To es jums apsolu.