Divpadsmit darba stundas galā. Viens izsists zobs,uzdauzīta acs un ceļa trauma. Trīs dzīvības izglābtas,divas sabojātas. Klausos Dimiteru uz tumbām. Kaimiņi sāk kļūt tramīgi. Šķiet,ka viņi satraucas par mani. Bet es neveru vaļā durvis. Sēžu un smīnu,blenžot uz sienas notecējušo krāsu sev pretī. :
Comments
|
Tipisks izdegšanas sindroms. Tev vajadzīga palīdzība. Nopietni. Meklē to, prasi to, pieņem to.
(Reply to this) (Thread)
|
Tas viss jau it kā mīļi un pēc teorijas pareizi,bet tas nemaina ne rīta,ne parīta divpadsmit stundas.
(Reply to this) (Parent)