:
Es nevaru saprast kādēļ rudi mati tiek uzskatīti par kaut ko īpašu. Daudzās intervijās un rakstos par kādu personu, dēl nespējas pateikt kaut ko oriģinālu par konkrēto cilvēku, tiek izcelts, pirmkārt, viņu rižums. Pēdējā nedēļas laikā esmu redzējusi vismaz trīs virsrakstus kā 'Ruds un bez žēlastības' ; 'Es esmu spītīgs rižiks un zinu ko gribu'; 'Meitene ar uguni matos'. Kāpēc tas ir jāpiemin? Ruds, melns, blonds, brūns, sirms - kāda starpība? Tā ir matu krāsa. Viņi visi tāpat raudot izdala vienu šķidrumu un laiku pa laikam vēlas, lai kāds noglauda viņu galviņas. Savukārt, tās pērles, līdz kurām mūsu netīrie pirksti, baltajās linku piedurknēs, nekad neaizsniegsies, neapčamdīs un vēl jo vairāk - nekad neiemantos tās sev - tiek noslīcinātas klusumā. Nu, jebura dabīga, mežonīga, nesavaldāma īpašība un priekšmets ir pievilcīgs, vienkārši neredzu iemeslu to tik primitivizēti izcelt. Tāpat kā trakas, lielas acis, aiz biezām lūpām aizslēpies smaids, kurš pieslēdz gaismu veselām pilsētām, kur elektrība ir atslēgta, milzīgs, drošību ieviesošs, vingrs torss un kas tur vēl. Tas viss ir skaisti, bet kādēļ ir jāizceļ to ko daba devusi tādā vulgārā veidā? Uz to neko atbildēt nevar. Bet pateikt paldies par kaut ko, kas iekopts paša rokām var. Par kaut ko, ko daba devusi, bet cilvēks praties iznest un pielietot. Savu draugu jomā, piemēram, es tikai gadiem ejot sāku pamanīt cik skaisti viņi ir un kādas ir tās mazās lietas, kas viņus atšķir no citiem. Ja man kāds saka, ka manai draudzenei ir skaisti čirkaini mati, vai viņa ir gara, vai īsa, vai apaļa, vai skaisti smaida - es, visdrīzākais, atbildēšu - "Ja?", jo visu to būšu palaidusi garām. Un it kā problēmas ar redzi, vai tās atmiņu man nav. Esot ar kādu, tas viss, vienkārši, aizslīd kaut kur fonā. Any who, ar visu to penteri gribētu pateikt, ja es kādā tumšā dienā nolemtu realizēt savu augstākās izglītības diplomu lielākai funkcijai kā kosmētikas spogulīša paaugstinājumam, es nekad nesāktu rakstus kā - "Čirkainā basiste Ērika; Zilacainās, nedzerošās Verneras; Briļļainā Sabīne, Kabatas izmēra Austra, Sapuvušo dredu Raitis' un tā, un tā mūzīgi mūžos.
:
Man šķiet, ka esmu sajukusi prātā. Nu, vai nu otrādi. Šodien esmu sākusi klausīties Niku Keivu. Man nekad viņš nav paticis. Kas mani nākamreiz padarīs unikālu, ceturdienas vakarā sēžot bārdainu jauniešu vidū Aleponijā?
:
Nupat zvanīja satraukusies kristīgās sākumskolas skolotāja un vaicāja, vai mūsu zinātnes centra eksperimentos gadījumā netiekot iesaistīta maģija. Maģija zinātnes centrā. Pasaule ir dīvaina vieta.