:
Man tik ļoti patīk tā mūzikas baudītāja apziņa. Tas, ka var bez jebkādas izlases kārtības un elites saraksta nostāties atvērtā dzīvajā koncertā, kur vien gribas. Var dejot, kliegt, aizvērt acis, var sekot līdzi kā sakļaujas un atkal paveras dziedoņa lūpas, var acīm izskraidīt līdzi katram šķīvim, kuram pieskaras vālīte, ielaist sevī pamata zemās vibrācijas un sasinhronizēt tās ar saviem sirdspukstiem. Var vienlaicīgi ar priekšā stāvošo izrunāt, vai izdziedāt kādus vārdus, nekaunīgi blenzt virsū kā cilājas viņu krūtis, tverot pēc gaisa, gara piedziedājuma beigās, var pacelt rokas, sajust temperatūras maiņu, kad cilvēki uz grīdas, pa vienam, atstāj liekās drēbju kārtas. Var vērot kā viņu lūpu kaktiņi nedaudz paceļas pēc pirmā "Ū!" aplausu sākumā. Kā viņi atglauž matus un to pirksti pa stīgām no vienas vietas pārslīd citā, uzsākot savu jauno deju.
Tur ir kaut kas ārkārtīgi spēcīgs, un tumšs, un primitīvs. Un pamodinošs, līdz ar to apgaismojošs. Un kaut kas ļoti skaists tajā kā mēs viens otram piederam uz tām četrdesmit minūtēm. Un, manuprāt, tur nav vietas draudzenēm, sievām, vīriem un bērniem, kuri reizēm izmisīgi cīnās par savas vietas un partnera acu skatiena noturēšanu koncerta laikā. Ja vien viņas, un viņi nezina, ka nav jācīnās un, ka iespējams vibrēt pilnā spēka un pašpietiekamības kupolā ikvienā telpas punktā, nezaudējot ne grama mīlestības no sev tuvajiem.
Visādi citādi, to četrdesmit minūšu laikā, viņi ir mūsu. Un mēs viņu. Un, ja viņi negribētu dot, sarkt, bālēt, smieties, raudāt un svīst, visdrīzākais, viņi tur neatrastos.
Tur ir kaut kas ārkārtīgi spēcīgs, un tumšs, un primitīvs. Un pamodinošs, līdz ar to apgaismojošs. Un kaut kas ļoti skaists tajā kā mēs viens otram piederam uz tām četrdesmit minūtēm. Un, manuprāt, tur nav vietas draudzenēm, sievām, vīriem un bērniem, kuri reizēm izmisīgi cīnās par savas vietas un partnera acu skatiena noturēšanu koncerta laikā. Ja vien viņas, un viņi nezina, ka nav jācīnās un, ka iespējams vibrēt pilnā spēka un pašpietiekamības kupolā ikvienā telpas punktā, nezaudējot ne grama mīlestības no sev tuvajiem.
Visādi citādi, to četrdesmit minūšu laikā, viņi ir mūsu. Un mēs viņu. Un, ja viņi negribētu dot, sarkt, bālēt, smieties, raudāt un svīst, visdrīzākais, viņi tur neatrastos.
:
Šodien autobusā redzēju tādu mīlīgu mulatu mazuli, kurš pašpietiekami bolīja acis un vicināja rokas, ietērpts tādā Ukrainas karoga krāsu kombinezonā. Pēc kādas trešās pieturas viņš sāka nedaudz īdēt, un māmiņa to ignorēja kādas piecas minūtes, blenžot telefonā. Man kļuva nedaudz neērti no citu pasažieru nosodošajiem skatieniem, uz brīdi apsvēru klusiņām piecelties un pakratīt tos ratus, vai viņu censties sasmīdināt, jo māmiņa to, visdrīzākais, tāpat nepamanītu. Bet tad izrādījās, ka esmu alojusies - viņa parādīja mazulim savu telefonu un tā acis izpletās tā kā neesmu redzējusi izplešamies neviena cilvēka acis ne Andalūzijas suņa acu ainas laikā, ne pēc jebkuras zirga devas. Pēc maza brīža viņa to telefonu viņam noņēma nost un bērns sāka histēriski raudāt. Tad tas tā atkārtojās reizes trīs un katru reizi viņš raudāja arvien histēriskāk. Bet kas mani pārsteidzas, bija tās trakās acis. Viņš tiešām izskatījās pēc citplanētieša, ko esmu redzējusi kaut kādos nakts X-failos pirms citiem X failiem. Protams, ka jau labu laiku esmu novērojusi šo jauno audzināšanas metodi, bet vai tiešām visi viņi izskatās šādi?
:
Nupat bija jāuzraksta raksts par to 'kā izvēlēties putekļu sūcēju'. Steidzīgiem cilvēkiem, tādiem , kuri par to neko nezina, vēl kādam sadzīves tehnikas fetišistam, kādam, kuram apnicis lasīt Blaumani, vai kam tur vēl.
Tagad jūtos tik informēta šajā jautājumā, ka varētu uzrakstīt rakstu par "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, ja Tev ir daudz suņu un bērnu?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, ja Tev ir riktīgi daudz naudas un gribi izskatīties noderīga vīra acīs?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, lai vieglāk izsūktu asiņu un pirkstu paliekas no dēļu grīdu šķirbām?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, ja Tev ir dilons?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, lai Tavs dilonis progresētu?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, lai pēc iespējas ātrāk izsūktu sieviešu veļas maisu no sava aizmugurējā sēdekļa?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju savam vīrietim?", un tā, un tā.
Tagad jūtos tik informēta šajā jautājumā, ka varētu uzrakstīt rakstu par "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, ja Tev ir daudz suņu un bērnu?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, ja Tev ir riktīgi daudz naudas un gribi izskatīties noderīga vīra acīs?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, lai vieglāk izsūktu asiņu un pirkstu paliekas no dēļu grīdu šķirbām?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, ja Tev ir dilons?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, lai Tavs dilonis progresētu?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju, lai pēc iespējas ātrāk izsūktu sieviešu veļas maisu no sava aizmugurējā sēdekļa?"; "Kā izvēlēties putekļu sūcēju savam vīrietim?", un tā, un tā.
:
Vai tas, ka Astro'n'out jaunajam albumam pāris burtus nomainot vietām, sanāk 'DURA', ir apstākļu sakritība?