nekurlande

nekurlande @ 11:09 am: Es nupat savai kolēģei Elzai, kura ir visai formāla, simpātiska angļu valodas pasniedzēja un sevišķi par mūziku neinteresējās, nupat atbildot uz jautājumu noskaitīju ļoti argumentētu un pārliecinātu monologu par to, kādēļ Imants Daksis man šķiet svēts. Es pēkšņi nonācu tādā kā transā - pirms tam nezināju, ka manī ir šāda tik skaidri noformulēta informācija. Savas sajūtas noraksturot un apjaust šajā jomā ir tik dabīgi un nepiespiesti, ka gribot negribot sāk gribēties ticēt tam, ka ir kaut kas vairāk. Šķiet, ka ir kaut kas tāds, ko zinam tikai mēs. Noteikti, ka tā šķiet vēl daudziem un ir vesela viņu bērnu, kosmonoutu paaudze, bet tam priekš manis nav nozīmes. Viņš kaut kādā man pazīstamā veidā var izdabūt mani laukā no sava ķermeņa, savienot matus ar izplatījumu, ielaist manas saknes zemē caur māju grīdām. Viņš ir kanāls caur kuru varu izkāpt un iekāpt. Es varu nākt izslāpusi un nosalusi - viss tiks vērsts par labu. Manas raizes taps mierinātas un apziņa ievīstīta mīkstā dūnu segā, un paaijāta. Būs jau labi, es zinu. Kuš,kuš.