kaut kā manas analītiskā rakstura pārspriedes ar sievieškārtas pārstāvēm jo tālāk, jo vairāk pārvēršas par emocionālām kakām. spēju vien brīnīties, kā viņas var apvainoties par neiedomājamiem sīkumiem un kā reizēm pat tikai viens īss, nenozīmīgs joks spēj visu sačakarēt.
protams, visas sievietes nav vienādas, bet šobrīd uznākusi sajūta, ka ir gan.