gribu mājās

 kur valda mūžīgā tumsa

 kur centrā viena svece

ap sveci cilvēki bez sejām

vaidi un sāpju kliedieni

mūžīgā depresija

tumšie tēli apkārt slīd

un nāve tēlo namamāti

tā guldīs mani melnā zārkā

apklās ar melnu plīvuru

zem galvas liks melnas rozes

guldīs melnā kapā

melnā bezzvaigžņu naktī

dziedās melnu dziesmu

uzmetīs melnu zemi

un neliks kapakmeni

lai bradā pāri sasodītā pasaule

raganiite

nevajag miiljum
viss notiek uz labu
paraugies apkaart

neila

izņemot pelēkās un melnās krāsas, lapas, kuras nodejojušas pēdējo valsi guļ mirušas zemē un kailos kokus, kuriem salst, neko citu īpaši nemanu....