gribās apēst vai pusi pasaules, bet nekas nelien iekšā...

uz galda stāv atskaites, rīt vajadzēja iet atvaļinājumā, bet tā kā jau otro dienu nevaru tām atskaitēm ķerties klāt, tad kas to lai zin kad tikšu atvaļinājumā. māte atkal dusmosies, ka nebraucu mājās jau kuro mēnesi, bet ko tu padarīsi, ja darbi uzveļas visnepiemērotākajos brīzos un ar pašsajūtu arī viss nau lāgā...

neila

:))
pamaklēšu, lai gan daudz jau nav kur meklēt, ķengaraga dzīvoklī vairs nedzīvoju un no vecajām mantām tur ir palicis tikai viens grozs, ja viņas tur ir tad dabūsi, bet ja nav tad viņu nav nemaz pie manis...