atkal tiku pie mīļajiem, garajem nadziņiem...

jūtos kā kaķis, kurš vēlas ielaist tavā miesā nagus...

darbā ir necerēts kusums un miers, nekādas steigas, beidzot mani neviens nerausta, prieks taisni vai strādāt, lai gan tāpat kā vakar - nav īsti ko darīt...

naida laika prognozes neiepriecināja... ziema... brrrr... tuvojas sniega kalni un aukstas kājas, drebuļi, slapjas ielas, sāls, sabojāti apavi un apģērbs... un tam visam pa vidu kaut kādi svētki... birojā par to vien jau runā, kā dāvanas un to iepirkšana, kaut tikai kādu neaizmirstu apsveikt... priekškam?... lieki tēriņi... ja nu tiešām vēlies kādam kaut ko uzdāvināt, tad uzdāvini savu smaidu un apskāvienu, tas ir daudz vērtīgāks par kaut kādu veikalā iegādātu materiālu vērtību bez siltuma...

gribās vasaru... ar ziedu smaržu, kura tevi apskautu, kad tu iebristu pļavā un apgultos, pavērtos debesīs un sauktu - sveika vasara! tikai nekad nebeidzies!