Diez no kurienes tieši radies izteiciens ''attapties pie sasistas siles''? Man tas liekas tik tik tik interesanti.. Būt atvērtai un draudzīgai, censties nodibināt draudzības, kā nu es to māku, un saprast, ka patiesībā nav neviena paša, kam izstāstīt svarīgāko, tas ir diezgan... sasisti. Attapties pie sasistām cerībām un ilūzijām ir diezgan... vienkārši sāpīgi, kāpēc meklēt skaistus apzīmējumus. Cilvēkiem tiešām laikam nav ne vismazākās iespējas izbēgt no vientulības. Viens piedzimsti, viens nomirsti - tā ir tiesa, bet pa vidu jau it kā varētu cerēt uz kaut ko siltu un mīļu. Tomēr laikam jau tas nav iespējams. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On March 15th, 2010, 03:50 pm, an anonymous reader commented: Tā jau arī ir tā degšana - mēģinājums izrauties no vientulības. Tā īsti tas nemaz nav iespējams, bet cilvēks, par laimi, tam lielākoties netic. Un tā viņš meklē savu vienīgo, kurš viņu sapratīs no pusvārda, lai par ko arī netiktu runāts. Mazliet naivi un ļoti skaisti, manuprāt. Diez vai arī tu īpaši tici pēdējam ieraksta teikumam, jo tomēr šis ieraksts ir tapis un pat publicēts. ;) On March 17th, 2010, 12:20 pm, nefermerita replied: Nu, es jau rakstīju ''laikam'', es īsti nezinu, vai ticu. |