Diez no kurienes tieši radies izteiciens ''attapties pie sasistas siles''? Man tas liekas tik tik tik interesanti.. Būt atvērtai un draudzīgai, censties nodibināt draudzības, kā nu es to māku, un saprast, ka patiesībā nav neviena paša, kam izstāstīt svarīgāko, tas ir diezgan... sasisti. Attapties pie sasistām cerībām un ilūzijām ir diezgan... vienkārši sāpīgi, kāpēc meklēt skaistus apzīmējumus. Cilvēkiem tiešām laikam nav ne vismazākās iespējas izbēgt no vientulības. Viens piedzimsti, viens nomirsti - tā ir tiesa, bet pa vidu jau it kā varētu cerēt uz kaut ko siltu un mīļu. Tomēr laikam jau tas nav iespējams. |