(no subject)

« previous entry | next entry »
May. 17th, 2010 | 01:21 pm
mood: smaidīgi
music: bibliotēkas datoru dūkoņa un pirkstu klabināšanās taustiņos

vienmēr ir licies, ka tādus pārus var redzēt tikai filmās, taču nekā. braucu vakar vakarā uz Lielo Pilsētu uz kuru man nebūt negribējās braukt, taču pienākumi dara savu, un redzēju. pretī sēdēja meitene gaisīgā gaiši zilā tērpā un puisis. pēc skata tipisks nūģītis. ar bēšam biksēm līdz viduklim, sandalēs un melnās zeķēs, rūtainā flaneļa kreklā. galīgi nesaderīgi pēc skata. taču kaut kas viņus tik ļoti vienoja. viņi bija sasodīti laimīgi. ik reiz pametot acis uz viņiem, seja gribot, negribot atplauka smaidā.

ja jūs būtu redzējuši, ar kādu rūpību puisis atglauda meitenes matu no sejas, kamēr viņa gulēja uz viņa pleca. ar kādu rūpīgu smaidu viņš viņu sagaidīja pamostoties. nenormāli silti bija pēc izkāpšanas no vilciena un ieniršanas Rīgas anormālajā miglā, kas vēl šorīt atgādināja par vakardienas braucienu ar vilcienu.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {5}

E=mc^2

(no subject)

from: [info]kartona_kaste
date: May. 29th, 2010 - 06:44 pm
Link

Tai bridi es gandriz dabuju pa degunu no kadas greizsirdigas meichas, kas domaja ka esam kopa, lai gan pat nebijam. Un tagad tu ar savu komentu man bishki iesperi, nu, ka no malas vai citi neredz labak, ne ka tie kas iekspus aploka...

Sartrs saka, ka cilveks jau atminam skatas nevis vesturiska seciba, bet ar savu sha briza pieredzi, un ka tieshi tas to idealize, un padara jaunibu par skaistako laiku dzive, jo ir vel liela ticiba-ceriba-milestiba. Nu mes idealizejam. Patiesiba mes jau savos 15 jutamies sadirsti, bet tagad skatoties skiet, ka bijam jerini. jo vnk pieredze kas nakusi vel klat ir mus atkal apaudzejusi ar 100 biezam adam, kuras gruti otram novilkt, jo visiem bail no tuvibas.

Reply | Parent | Thread

zanzibra

(no subject)

from: [info]nebukadnecars
date: May. 29th, 2010 - 08:58 pm
Link

mēs jau esam arī sadirsti savos 15. ar katru gadu sadirsuma pakāpe palielinās.
visiem bail, jo neviens neuzticās. cilvēki pat paši sev vairs nespēj/negrib uzticēties, kur nu vēl citiem. tad par kādu patiesību te liela daļa cenšas karot? kāda atdošanās? tik reti ir tie gadījumi.

bet īstenībā, man īsti nav, ko atbildēt uz komentāru, taču man to ļoti gribas darīt, tāpēc es te kaut ko uzmurgoju. jā.

Reply | Parent | Thread

E=mc^2

(no subject)

from: [info]kartona_kaste
date: May. 29th, 2010 - 09:56 pm
Link

:] (pasmaidu)
kapec zud ticiba cilvekiem? saksim ar draugiem.
Tapec, ka mums ir zudusi ticiba sev. Mes neticam sev, neticam ka kaut ko spej izdarit/sasniegt. Ja mes pashi sev ticetu, tad mus nemaz nevaretu ietekmet fakts, ka kads mus nodod vai kaut ko vel nelabu dara. Jo mes esam parliecinati, un? tads es esmu. Pluss, tajos brizos shie cilveki nevis griez tev vai man, bet pashi sev - pazaudejot kontaktu ar tevi. tu jau saproti, ka vins vnk nav domats tev, ka tu esi kaut kas vairak. Cilveks lidz ar to, pats sevi padara par mulki. Jo nav jegas kko skriet pieradit apkartejai pasaulei uzreiz, ta pati sapratis, ja bus pietiekami gudra - kam ticet, kam ne. Nu, respektivi, tev vai melu nesejam, falsifikatoram.
Hmm, ta man pashai tada pagajushas nakts atzina.

Es jau beisika nezinu cik tu esi veca, bet iet laiks un cilveks pieaug. Mainas ta domashana nu mainas. Un tad mes vnk skatamies uz lietam savadak. bet tja beisika mes esam sadirsti visos laikos, pat berniba, piem., ome deva perienu par nochieptam bombongam, piem. Bet jebkura laika mums kka ir jasaprot - cik talu tad tu pats gribi but sadirst... Nu stulbi ta pateicu, nu es domaju, cik daudz tu driksti lauties izdzivot to bezceribu. Jo vienmer var paskatities no otras puses uz lietam. Visam ir divas puses, ka monetai. Pat daba nav harmoniska.

Redz banali teikt, bet ir jajut. Citi to sauc par intuiciju, chuju un vel visadi. SIrdsbalsi. Nu tas ir tad, kad tu redzi, ka otrs ir tev kka... Varbut, ka tur ir 100 minusu, bet piem, beisika tu zini - uz shito dāmu es varu paļauties, viņa ir mans draugs. Cilvekiem ir jalauj sevi pieradit/paradit, ja vini nav tevis verti, vnk atmet. vinu ir daudz. Ir gruti, bet... Un viss stulbakais ir vilkt bezcerigas attiecibas - ja nu, ja nu kkas mainas... Un nemainas. Tikai vel vairak pats sevi saboja, dzilak pats sev iegriez.

Aizbraucu savos pratojumos. Vari jau nepiekrist, katram savs. bet tas ta ka man shobrid liekas. Un es jau ar esmu tikai zals gurkis :]

Reply | Parent