(no subject)
May. 29th, 2010 | 09:56 pm
From:: kartona_kaste
:] (pasmaidu)
kapec zud ticiba cilvekiem? saksim ar draugiem.
Tapec, ka mums ir zudusi ticiba sev. Mes neticam sev, neticam ka kaut ko spej izdarit/sasniegt. Ja mes pashi sev ticetu, tad mus nemaz nevaretu ietekmet fakts, ka kads mus nodod vai kaut ko vel nelabu dara. Jo mes esam parliecinati, un? tads es esmu. Pluss, tajos brizos shie cilveki nevis griez tev vai man, bet pashi sev - pazaudejot kontaktu ar tevi. tu jau saproti, ka vins vnk nav domats tev, ka tu esi kaut kas vairak. Cilveks lidz ar to, pats sevi padara par mulki. Jo nav jegas kko skriet pieradit apkartejai pasaulei uzreiz, ta pati sapratis, ja bus pietiekami gudra - kam ticet, kam ne. Nu, respektivi, tev vai melu nesejam, falsifikatoram.
Hmm, ta man pashai tada pagajushas nakts atzina.
Es jau beisika nezinu cik tu esi veca, bet iet laiks un cilveks pieaug. Mainas ta domashana nu mainas. Un tad mes vnk skatamies uz lietam savadak. bet tja beisika mes esam sadirsti visos laikos, pat berniba, piem., ome deva perienu par nochieptam bombongam, piem. Bet jebkura laika mums kka ir jasaprot - cik talu tad tu pats gribi but sadirst... Nu stulbi ta pateicu, nu es domaju, cik daudz tu driksti lauties izdzivot to bezceribu. Jo vienmer var paskatities no otras puses uz lietam. Visam ir divas puses, ka monetai. Pat daba nav harmoniska.
Redz banali teikt, bet ir jajut. Citi to sauc par intuiciju, chuju un vel visadi. SIrdsbalsi. Nu tas ir tad, kad tu redzi, ka otrs ir tev kka... Varbut, ka tur ir 100 minusu, bet piem, beisika tu zini - uz shito dāmu es varu paļauties, viņa ir mans draugs. Cilvekiem ir jalauj sevi pieradit/paradit, ja vini nav tevis verti, vnk atmet. vinu ir daudz. Ir gruti, bet... Un viss stulbakais ir vilkt bezcerigas attiecibas - ja nu, ja nu kkas mainas... Un nemainas. Tikai vel vairak pats sevi saboja, dzilak pats sev iegriez.
Aizbraucu savos pratojumos. Vari jau nepiekrist, katram savs. bet tas ta ka man shobrid liekas. Un es jau ar esmu tikai zals gurkis :]
kapec zud ticiba cilvekiem? saksim ar draugiem.
Tapec, ka mums ir zudusi ticiba sev. Mes neticam sev, neticam ka kaut ko spej izdarit/sasniegt. Ja mes pashi sev ticetu, tad mus nemaz nevaretu ietekmet fakts, ka kads mus nodod vai kaut ko vel nelabu dara. Jo mes esam parliecinati, un? tads es esmu. Pluss, tajos brizos shie cilveki nevis griez tev vai man, bet pashi sev - pazaudejot kontaktu ar tevi. tu jau saproti, ka vins vnk nav domats tev, ka tu esi kaut kas vairak. Cilveks lidz ar to, pats sevi padara par mulki. Jo nav jegas kko skriet pieradit apkartejai pasaulei uzreiz, ta pati sapratis, ja bus pietiekami gudra - kam ticet, kam ne. Nu, respektivi, tev vai melu nesejam, falsifikatoram.
Hmm, ta man pashai tada pagajushas nakts atzina.
Es jau beisika nezinu cik tu esi veca, bet iet laiks un cilveks pieaug. Mainas ta domashana nu mainas. Un tad mes vnk skatamies uz lietam savadak. bet tja beisika mes esam sadirsti visos laikos, pat berniba, piem., ome deva perienu par nochieptam bombongam, piem. Bet jebkura laika mums kka ir jasaprot - cik talu tad tu pats gribi but sadirst... Nu stulbi ta pateicu, nu es domaju, cik daudz tu driksti lauties izdzivot to bezceribu. Jo vienmer var paskatities no otras puses uz lietam. Visam ir divas puses, ka monetai. Pat daba nav harmoniska.
Redz banali teikt, bet ir jajut. Citi to sauc par intuiciju, chuju un vel visadi. SIrdsbalsi. Nu tas ir tad, kad tu redzi, ka otrs ir tev kka... Varbut, ka tur ir 100 minusu, bet piem, beisika tu zini - uz shito dāmu es varu paļauties, viņa ir mans draugs. Cilvekiem ir jalauj sevi pieradit/paradit, ja vini nav tevis verti, vnk atmet. vinu ir daudz. Ir gruti, bet... Un viss stulbakais ir vilkt bezcerigas attiecibas - ja nu, ja nu kkas mainas... Un nemainas. Tikai vel vairak pats sevi saboja, dzilak pats sev iegriez.
Aizbraucu savos pratojumos. Vari jau nepiekrist, katram savs. bet tas ta ka man shobrid liekas. Un es jau ar esmu tikai zals gurkis :]