Mācību vakara vietā, pārlasīju otra žurnāla vecos postus. Jāsaka, apmēram 50/50% starp nopietno un nenopietno, starp smieklīgo un pavisam drūmo, starp realitāti un izdomājumu. Katrā ziņā ir patīkami palasīt, kā gājis tolaik, ko esmu rakstījusi un tiešām dažus no notikumiem pavisam neatceros, tikai nojaušu, ka tas ir bijis. Cik grūts bija sākums studijas uzsākot un tomēr ar cik lielu dzīvesprieku, centību tam visam piegāju. Salīdzinot to laiku ar tagadni liekas, ka esmu kā izburbuļojies šampis, kam sākumā bija kāds mērķis, bet tagad liekas bezmērķīgs, aizmirsts viss svarīgais un esmu es tikai bez satura, bez tā kas bija. Lai nu kā toreiz liekas bija interesantāk kā tagad. Vai tiešām jo vairāk gadu, jo šaurāks redzesloks? Negribas tam ticēt. Nez kāpēc, negribējās to likt tajā žurnālā. Varbūt negribēju, lai tas apvainojas :D Nu jā...