| |
[Dec. 28th, 2011|01:00 am] |
Žēl, ka šodien nav vakardiena un TV mani neaplaimo ar "Mākslīgo skaistumu". Tas vienmēr mani tik ļoti labi veldzē...
|
|
|
| |
[Dec. 19th, 2011|12:14 pm] |
| [ | mood |
| |  calm | ] |
| [ | music |
| | Julee Cruise - The Nightingale | ] |
Man vienmēr ir tik ļoti patikusi tā sajūta, kas nāk uzreiz pēc tam, kad ir bijis slikti - kad viss sliktais pāriet un iestājas tik patīkams miers. Tā bija kuģa kajītē naktī pēc lielās šūpošanas, un tā ir tagad, kad nenocietos, un tomēr iedzēru pretsāpju tableti, lai pārstāj durt galvā un pie viena aizgāja prom visi nelabumi; brokastis un kafija pamazām sāk līst iekšā, pieaug spēks piecelties un kaut ko darīt. Tikai par laikapstākļiem atkal ir bēda... Tāpat kā ~6 stundas Stokholmā, kad gribējās iet un arī bija duka iet un visu skatīties, un tomēr apzināties, ka laiks ir pati draņķība un šis ir pirmais mans ceļojums TIK draņķīgos laikapstākļos, ka priecājos atkal nokļūt uz kuģa un ātrāk izžaut slapjās drēbes... Jā, džinsi gan jāvelk tie paši slapjie kājās. Un šodien man būtu jāiet pēc bildēm, bet tas ir vismaz pusstundas gājienā no mājām, un laiks jau atkal izskatās visai draņķīgs... Un pat grūti noticēt, bet Ziemassvētki ir jau šonedēļ... :)
|
|
|
| |
[Nov. 1st, 2011|05:20 pm] |
| [ | mood |
| |  angry | ] |
| [ | music |
| | System of a down - Chop Sue | ] |
Ir gan dieniņa... Pastaigā ārā un savāc vairāk negatīvo emociju nekā pozitīvo... Nepatīk man Origo Rmi izkārtojums, tur tie plaukti ir izvietoti visai tuvu kasēm, bet tā kā tieši šajā Rimi man šķiet, ka regulāri ir lielas rindas, tad tur galīgi nav kur apgriezties un nevar tikt garām... Tas nu tā, ne par to ir runa... :) Nošokēja mani kāds ~3 gadīgs puika Vērmaņdārza rotaļu laukumā - skrien virsū citiem bērniem un gāž gar zemi, tad kāpj pilnīgi virsū citam, kamēr tas šūpojas tajā atsperes karuselī, kur tikai vienam bērnam ir vieta. Un pats briesmīgākais bija, kad puika sāka spļaut virsū manējam... Es tikai ar šausmām skatījos un šokējos. Bet labi vismaz, ka māte bij no tām, kas skatās līdzi un arī aizrāda.
Otrs nejaukais starpgadījums bija veikalā mājupceļā. Saliku šo to grozā, arī kādu našķi Marekam jau paņēmu, bet nu viņš izdomāja, ka vēl ņems no plaukta konfekšu paku vai ko tur, es saku nē un mēģinu jau iet tālāk, lai viņš man līdzi nāk, kad pēkšņi viena veca veča dusmīgi izsaucas "Kā tā vispār drīkst darīt??!" un krata savu spieķi pret Mareku. Loģiski, ka viņš sabijās un tūlīt skrien pie manis. Es atkal nošokējos, bet neko neteicu. Es tikai nesaprotu, kāda viņai vispār vispār daļa, tas ir mans bērns un es pati tikšu galā... Es nekad neatļautos tā aizrādīt (kur nu vēl tā biedēt mazu bērnu) svešam bērnam - tak ne viņš kaut ko sabojāja, ne kādu aizskāra. Mazliet vēlāk sanāca, ka Mareks nokrita un drusku pret savu riteni atsitās, tad iesēdās ritenī un vēl mazliet čīkstēja, kamēr ejam gar plauktiem - tur atkal tā vecene stāv, un tā kā Mareks čīkst, viņa demonstratīvi aiztaisa ausis. Tad gan es neizturēju un sanāca mums tāda neliela asa vārdu pārmaiņa... Beigās noteicu, ka viņai laikam bērnu nekad nav bijis. Tā lūk, patīk tādām vecām tantēm savu žulti izgāzt uz citiem.
|
|
|
| |
[Oct. 14th, 2011|01:01 am] |
| [ | mood |
| |  sleepy | ] |
Vakar vakarā noskatījos Dead Silence, pēc tam drīz virtuvē mazgāju traukus, un pēkšņi vīrs nošķaudās savā [ne tai klusākajā] manierē. Un ko es - iebļāvos aiz pārbīļa, protams. Bļ***, cik es biju uz viņu dusmīga!
Starp citu, laba filma. Pašās beigās diezgan liels pārsteiguma moments, un varēja just Zāģa veidotāju rokrakstu.
|
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2011|11:18 pm] |
| [ | mood |
| |  surprised | ] |
Nupat mani galīgi pārbiedēja... Nesen kāpņutelpā kaut kāda dipoņa, kāds skraida pa kāpnēm, balsis, pēc laiciņa zvana pie mūsu durvīm - un tā daudzreiz un neatlaidīgi. Kamēr saģērbos kā piedienīgāk, piegāju paskatīt pa actiņu - nav vairs neviena.
Paiet kāds laiciņš, sāk ar dūrēm tā kārtīgi dauzīties pa durvīm, un aizvien stiprāk - nu gan es pārbijos! Mums takš blakus dzīvo viens riktīgais kriminal inform, jau nodomāju, ka kādi viņa drauģeļi (kas agrāk visai bieži mēdza kāpņutelpā sēdēt, pīpēt, zvanīties pa mobilo, narkoties un sazin vēl ko) moš te laužās iekšā, gāju modināt vīru... Sākumā pat viņam baile piemetās, negribēja vērt vaļā, bet nu beigās izrādījās, ka ugunsdzēsēji tie bija... :D Viņiem no pirmā stāva zvanījuši, ka tie jūtot baigo dūmu smaku, ta nu viņi pa visiem dzīvokļiem staigā un prasa, vai neko nekurina un izčeko, vai viss kārtībā... Nu i` naksniņa! :))
|
|
|
| |
[Sep. 11th, 2011|08:10 pm] |
| [ | mood |
| |  weird | ] |
| [ | music |
| | Nick Cave - As I sat sadly by her side | ] |
Šodien pa dienu gājām visi gulēt, jo vakar protams, ka vakars ieilga un lika sagurt no garajām pastaigām pa visu centru. Vakarpusē pamodos, un pirmais, kas rēgojās acu priekšā, bija sagumzītais apģērbs, uzstutēts uz naktsskapīša un uz grāmatas, un atgādinādams kādu lielu zirnekli vai melnu putnu. Un tad uzreiz atcerējos sapni. Daudz krāsainu, spilgtu un nereālu lietu, kā jau bieži vien. Vārdsakot, pīpēju pie virtuves loga un pretī ļoti ātri un aktīvi tiek būvētas mājas [un skats pa logu ir tāds kā kādā no mikrorajoniem - bloka mājas u.t.t.], aizsedzot fantastisko skatu... Šo jau sāku piemirst, tas bija kas cits, ne varavīksne, kaut kas vēl satriecošāks [vai tas būtu Baltās nakts instalāciju iespaidā?], kas tika brutāli aizbarikādēts. Nākamais kadrs - esmu kādā no iepirkumu centriem, visticamāk, Galerijā Rīga. Un tur iekštelpās uztaisīta tāda kā Zoodārza filiāle. Lielas platības plēsējiem un dažiem no ūdensdzīvniekiem, kam visam var pienākt ļoti tuvu klāt. Milzu rotaļu krokodils (vai pat izbāzenis) man rokās, ejam jau ārā, un tad saprotu, ka tas bija jāatstāj turpat - paveru durvis un ātri nosviežu to, jo turpat mierīgi pastaigājas lapsa...
|
|
|
| Par vakardienas Balto nakti... |
[Sep. 11th, 2011|08:01 pm] |
| [ | mood |
| | calm | ] |
Savāda Baltā nakts ar jocīgu, un tomēr daudzsološu iesākumu, vidusdaļa bija tīri pat jauka/jautra, un ne visai laba beigu daļa. Gan attiecībā uz pasākumiem, gan vispārēju noskaņojumu un apkārtējiem cilvēkiem. Un, patiesībā, šodien, apskatot programmu, nācās nožēlot, ka nebijām tur un tur un tur... Laikam nākamreiz ir vērts vairāk iedziļināties visos aprakstos jau laicīgi pirms iešanas un atzīmēt, ko noteikti gribētos apskatīt. Bet visu jau tāpat neapskatīsi. Dažas lietas bija interesantas un apskates vērtas, un dažas lika vilties.
|
|
|
| Atmiņas |
[Sep. 4th, 2011|01:23 pm] |
| [ | mood |
| | sleepy | ] |
| [ | music |
| | Sia - Where I belong | ] |
Pīpējot pie loga kaut kā atcerējos abas reizes, kad savā mūžā esmu zaudējusi samaņu [nez kāpēc, laikam tāpēc, ka biku neizgulējos un galva mazliet reibst...]. Pirmoreiz pēc ilgāk ievilkuša tusiņa, kad par daudz alko, aktivitāšu un uzdzīves un par maz ēšanas - ai, tur jau tā nevar stāstīt sīkāk, kas un kā notika, bet beigās nakts vidū vannā paģību. Viņš atnesa ūdeni toreiz, drīz atguvos. Tagad neatceros, vai toreiz jau biju veģetāriete, vai ne. Iespējams, ka jā. Un otrreiz ar māsu kad autobusā braucām no centra uz mājām, jau jākāpj ārā - vasara, bet ļoti karsta diena nebija, es nokrītu, cilvēki skatās, kāds steidz palīdzēt. Izkāpām, senči klāt [māsa pasauca], sāk mani ar banānu kaudzi piebarot un iegalvot, ka jāatsāk gaļu lietot uzturā... :))
|
|
|
| |
[Aug. 21st, 2011|11:15 pm] |
| [ | mood |
| | calm | ] |
Pēc Baltkom programmu pārslēgšanas mums uzradušies vairāki jauni kanāli, tai skaitā FOXlife, un tur šodien pa dienu vairāku stundu garumā sekoju līdzi Desperate housewives 5 sērijām pēc kārtas. Bija gan redzētas, bet šo to jau sāku piemirst...
|
|
|
| |
[Aug. 21st, 2011|10:41 pm] |
| [ | mood |
| |  sad | ] |
Kaut kā skumji sanāk, bet pēdējo gadu laikā uz vairākām bērēm būts... Tai skaitā Rīgas svētku laikā - tajā dienā bija sākumā bija divi varianti - braukt uz dubultdzimšandienas pasākumu ārpus Rīgas vai iet skatīties Rīgai 810 pasākumus. Bet beigās sanāca, ka braucām uz skumīgāku pasākumu. Dienā, kad uzzināju par šī cilvēka nāvi, ilgi vēl nespēju tam noticēt (tāpat kā daudzi...), tik enerģisks cilvēks bija, tik pozitīvs un sirsnīgs. Neticās, jo pagājšziem vēl bijām ciemos, vēl pirms nedēļas-divām apsveicu vārda dienā un saņēmu atbildi, vēl pat gandrīz kopā Jāņus svinējām (pēdējā brīdī uzradās citi plāni)... Trausla tā cilvēka dzīvība. Un kapličā es viņu nepazinu, cik ļoti laikam bija pārvērtušas slimības sāpes un ciešanas pēdējā nedēļā...
|
|
|
| |
[Jul. 31st, 2011|08:25 pm] |
| [ | mood |
| |  good | ] |
Biju jau aizmirsusi, ka šņabis var būt arī garšīgs. Absolut Vanilia... Protams, ka es jau tādu nevaru atļauties, bet vakar ciemiņi atnesa un nedaudz palika pāri... :)
|
|
|
| |
[May. 30th, 2011|06:24 pm] |
| [ | mood |
| |  nostalgic | ] |
Tobrīd mēs bijām tikai trijatā (Mareks jau bija saldi iemidzis treilerī) un sildījāmies pie ugunskura Hailuoto salā. Brīžiem mēs runājāmies, un brīžiem ļāvāmies klusumam. Tikai strausu un citu putnu balsis apkārt, un kaut kas šiem brīžiem lika kļūt tik neaizmirstamiem.
|
|
|
| |
[May. 30th, 2011|06:18 pm] |
| [ | mood |
| |  thoughtful | ] |
Es apbrīnoju to cilvēku. Viņa vēlmi pēc klusuma, dabas un norobežotības. Kaut gan viņš sākumā nemaz neatstāj tāda cilvēka iespaidu. Ar mani gan ir savādāk - es mīlu centra dzīvi, taču tik tālu, kamēr tā man sāk traucēt. Pārāk daudz lielas sabiedrības un skaļuma rada manī vēlmi aizbēgt. Un tajā brīdī es pārvēršos tādā cilvēkā kā viņš, kas grib aizbēgt uz savu būdiņu dziļi meža vidū prom no visiem un visa.
|
|
|
| |
[May. 29th, 2011|11:15 pm] |
| [ | mood |
| | nostalgic | ] |
| [ | music |
| | Infected Mushroom - Heavyweight | ] |
Apsēdos šodien pie operas strūklakas, un nāsīs iesitās ceriņu smarža. Kamēr nebijām, Latvijā vējš ir nopūtis gandrīz visas pieneņu pūkas un ir uzziedējuši ceriņi. Un noteikti ir noticis vēl daudz kas cits. Uz mirkli mani par to visu pārņēma laba sajūta. Mums ir lietas, kas pie viņiem nav. Vecrīgas un centra senā arhitektūra, piemēram. Bet, bet, bet, bet... jūtos tā, it kā tur būtu palikusi daļiņa no manis, pēc kuras tagad skumstu un ilgojos. Tik grūti ir atgriezties realitātē.
|
|
|
| |
[Mar. 31st, 2011|11:50 pm] |
| [ | mood |
| | tired | ] |
| [ | music |
| | GAS OF LATVIA - nē, es necelšu telefonu | ] |
Vakar es ļāvos smieklīgi izskatīties, stumjot tukšu bēbīšu velosipēdu pa sev visai svešu rajonu uz autobusa pieturu. Vienīgi pa ceļam varēju atsaukt dažādus dzīves notikumus un ainas no pagātnes, kas saistās ar tuvākiem un ne tik tuviem cilvēkiem manā dzīvē. Vispirms pietura, kur mēs ar vīru kāpām ārā un gājām ciemos pie Kristīnes un viņas ģimenes - tas ne tik tālā pagātnē. Tad nedaudz pazīstamas ēkas un ielas stūri, kur ar vīru senā pagātnē stāvējām un kādu gaidījām. Varbūt Jāni... varbūt kādu citu, nu vairs neatminos, bet tālāk devāmies pie man diezgan svešiem ļaudīm toreiz. Pēc tam veikals un tirgus placis, kur tusiņa pašā vakara gaitā iziets pastaigā un piestāts pie tirgus galdiem, kur daži no kompānijas pīpēja zāli, pārējie vienkārši iedzēra un runājās. Atceros, pienāca kāds svešinieks un dažus jaunākos ārkārtīgi aizrāva ar saviem mednieku stāstiem. Tas vakars stipri ievilkās - līdz pat nākamās dienas vēlam vakaram, un tur mīt dažas atmiņas, par ko es reizēm šaubos, vai rīkojos pareizi un vai tā vajadzēja. Varbūt nožēloju. Bet varbūt tikai atskatos un eju tālāk... Tad vēl bija pietura "Nīcgales iela", šķiet, ka tur mēs dikti tālā pagātnē ar Hestiu ciemojāmies pie kādas paziņas - kas nu jau ārkārtīgi sen nav satikta. Pēc tam "Ilūkstes iela" - ja neko nejaucu, tad te agrāk kāpām šad un tad, braucot pie Klēras. Atcerējos viņas kaķi, kas Eņģeļa vārdā nosaukts. Un tad kaut kā atcerējos arī reizi, kad pie Klēras skatījāmies "Exorcist" un kā Hestia slēpa seju plaukstās, jo nevēlējās redzēt baisākos filmas kadrus... Tas viss izskrēja cauri atmiņai, braucot nepiemēroti mazā un pilnā autobusā. Man šķiet, tādi autobusi der tikai citām zemēm, kur cilvēki savas darba gaitas neuzsāk transportos kā siļķes mucā. Bet varbūt tā ir tikai mana atradināšanās ikdienā lietot sabiedrisko transportu...
|
|
|
| |
[Mar. 25th, 2011|04:13 pm] |
| [ | mood |
| |  apathetic | ] |
| [ | music |
| | Sonic Youth - Stones | ] |
Savāda diena... Ar dažādām sajūtām un dažādām pārdomām. Vispār šonedēļ esmu izsmelta un nogurusi no visa. Trešdien es ilgi mocījos bezmiegā, jo jau redzēju maiju, iedomājos, kā viss būs, ko un kā, un ko nedrīkst aizmirst paņemt līdz. Tāds patīkams satraukums savā ziņā. Un vēl, kā tas būs - padzīvot nedēļu bez naktīm, tikai dienasgaismā...
Vakar man kaut kas ienāca prātā, bet es tam neticēju. Un vēlāk uzzināju, ka tiešām ir tā, kā iedomājos. Acīmredzamais - neticamais.
|
|
|
| |
[Jan. 30th, 2011|09:47 pm] |
| [ | mood |
| |  energetic | ] |
Ar rītdienu viss būs savādāk. Nāksies pamazām pierast pie jauna režīma, un rīt es redzēšu, kā tas būs. Grūtāk, vieglāk vai tieši tā, kā gaidīju. :)
|
|
|
| Kaimiņi... |
[Jan. 11th, 2011|04:29 pm] |
| [ | mood |
| | calm | ] |
| [ | music |
| | Radio SWH | ] |
Reizēm, kad uzpīpēju pie virtuves loga, pašai nemanot sāku vērot visu pretējās mājās notiekošo... Pretējā mājā dzīvo kāds vecs pāris, kuriem acīmredzot mājās ir ļoti silti. Vecā tusnīgā sieviete bieži vien izbāžas pa logu kaut kādā baltā apakšveļā - maikā vai pat krūšturī, dažreiz uzpīpē un citreiz tīra palodzi un parasti viņai ir pilna galva ar bigučiem. :D Reiz, vakarā, kad ārā jau bija pavisam tumšs, Mareks parasījās pie loga. Pielieku pie guļamistabas loga, lai paskatās sniegu. A tur pretējā mājā šoreiz vecais (arī miesās kuplais) pliks, tikai apenēs, sēž uz krēsla netālu no loga. :)) Žalūzijas, man šķiet, viņi nekad nelieto. :) Bet tas nav tāds lielais pārmetums, jo kas tad man! :)
Tad nedaudz uz kreiso pusi ir māja, kas pilna ar birojiem. Reiz tur kāda meiča savam kolēģim aizbēra sniegu aiz apkakles un tad tik priecājās... Šodien tur pie datora sēž kāds puisis skūtu galvu, pa gabalu šķiet līdzīgs Jurim Kaukulim, bet kad mazliet pagriež galvu sāniski, tad vairs nešķiet viņam līdzīgs...
|
|
|
| Svētki |
[Dec. 27th, 2010|08:37 pm] |
| [ | mood |
| | calm | ] |
| [ | music |
| | SuperHuman - Jau tā | ] |
Ziemassvētki kā jau Ziemassvētki - mīļi svētki tuvāko lokā, bet šoreiz gan kaut kā ātri pagāja, un... 1)jau svētku vakarā jutos tā uz saslimšanas robežas un pašlaik esmu saaukstējusies, kā jau mēs te visi vairāk vai mazāk; 2)naktī no svētku vakara uz Pirmajiem Ziemassvētkiem gulēts ~3 stundas; 3)Pirmajos Ziemassvētkos pusi dienas gaidījām māsu&R., kuriem mašīna iesprūda kupenās; 4)uzminiet, cik viegli un ātri bija vakarā stumties ar ratiem pie nākamajiem radiem; 5)mājupceļš ar tramvaju (vienu no pēdējiem) apstājās tieši pirms Akmens tilta uz nepilnu stundu, kamēr tika +/- novērstas ūdensvada plīšanas sekas... :) |
|
|
