|
Dec. 19th, 2011|12:14 pm |
Man vienmēr ir tik ļoti patikusi tā sajūta, kas nāk uzreiz pēc tam, kad ir bijis slikti - kad viss sliktais pāriet un iestājas tik patīkams miers. Tā bija kuģa kajītē naktī pēc lielās šūpošanas, un tā ir tagad, kad nenocietos, un tomēr iedzēru pretsāpju tableti, lai pārstāj durt galvā un pie viena aizgāja prom visi nelabumi; brokastis un kafija pamazām sāk līst iekšā, pieaug spēks piecelties un kaut ko darīt. Tikai par laikapstākļiem atkal ir bēda... Tāpat kā ~6 stundas Stokholmā, kad gribējās iet un arī bija duka iet un visu skatīties, un tomēr apzināties, ka laiks ir pati draņķība un šis ir pirmais mans ceļojums TIK draņķīgos laikapstākļos, ka priecājos atkal nokļūt uz kuģa un ātrāk izžaut slapjās drēbes... Jā, džinsi gan jāvelk tie paši slapjie kājās. Un šodien man būtu jāiet pēc bildēm, bet tas ir vismaz pusstundas gājienā no mājām, un laiks jau atkal izskatās visai draņķīgs... Un pat grūti noticēt, bet Ziemassvētki ir jau šonedēļ... :)
|
|
