nepazīt sāpes tas nav robotiņš, tas ir pohujs =) man te apkārt pilns ar robotiņiem, kas to vien zin kā sāpes un stresu par katru huiņu, pie tam to huiņu paši sev radījuši un atbrīvoties no viņas nemaz necenšas.

kā paprasi - kā iet? tā slikti, vīrs neciena, darbs sūdīgs. nu īsti robotiņi, ar stiklainām acīm un uzspiestiem smaidiem.

(Reply to this) (Thread)

Nē, nekad neesmu teikusi, ka visu laiku iet slikti. Reizēm man ir pat ļoti labi viss. Man šķiet, ka pohujs ir maska - sāpes ir, bet tās tiek nostumtas kaut kur maliņā, galvenais neatzīties ne citiem, ne pašam sev, ka tās ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pohuji var būt dažādi. tādi, kad sāpes nostumj maliņā un nevienam neatzīsties, un tādi, kad tu apzinies, ka sāpes tev nav vajadzīgas un atbrīvojies no tām pašā saknē.

tai pašā laikā arī sāpes ir dažādas, tādas, ko var un vajag laist garām, lai nezustu pohujs, un tādas, ko vajag izmantot un izdzīvot. bet tādas parasti ir baigi svētīgas. smagi, bet noderīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā gan tas varētu būt, ka dažādas. Bet kā lai pārvar? Esmu ilgi bijusi viena, un to vairs nevēlos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tikai 1 veidā var pārvarēt - jāizdzīvo. kamēr nezidzīvosi un nepārsāpēsi, tikmēr nekur tās sāpes neliksies. paraudi, pastaigā depresijā, nekas, ka tas labi neizskatās un apkārtējie grib no tevis smaidu.

tikai šitas "Esmu ilgi bijusi viena, un to vairs nevēlos." mulsina. Tev vajadzētu zināt, ko tu gribi, nevis ko tu negribi. negribēšanā ir pārāk daudz negatīvā un no tā jātiek vaļā.

un vēl tu izdomā, kapēc negribi būt viena. tur jau nekā slikta nav. ir tikai kautkādi ieaudzināti stereotipi par to, kā jābūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es droši zinu, ka man vajag kādu blakus. Vientulība mani dzen izmisumā, tur tā lieta. Pārāk ilgas stundas vienai, bet ne jau tikai tas. Arī attieksme...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu taču biji precējusies? vai man kautkas sajuka?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā, esmu. Tamdēļ jo vairāk uzskatu, ka nesen precētam pārim vajadzētu tikties biežāk kā 2 dienas nedēļā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad šīs nav tās svētīgās sāpes, kas jāizdzīvo un kas Tev kautko dod. šitās ir radušās tavā galvā un tavs uzdevums ir iemācīties kā būt laimīgai ar vīru, ko redzi 2x nedēļā =)

tas ir tas tā teikt mīkstais variants. ir vēl viens, radikāls, bet dažreiz strādā.

maini vīru =)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Otrais variants noteikti nederēs. Nedomāju, ka viss ir tikai manā galvā. Reizēm nav viegli otru saprast, un reizēm problēmas ir abām pusēm. Bet protams, ka pienāk laiks, kad viss nostājas savā vietā. Vienkārši nav jau pat laika izrunāties par to, ko vajadzētu.

(Reply to this) (Parent)

Pirmais ceļš uz gribēšanu kā reizi ir negribēšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir garākais ceļš

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini, ja cilvēks nezina vispār neko, ko viņš grib, tad kā reizi ar negribēšanu ir jāsāk, lai atmestu vismaz kaut kādas iespējas. Tā nu to māca psiholoģijā un personības izaugsmē, tā ka tie nav tikai mani vārdi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja, garākais ceļš =D

un es šeit nerunāju par cilvēkiem kas neko nezin ko grib ko nē, šeit meiotene izskatās daudz attīstītāka.

un piekritīšu, es nerunāju par psiholoģijas teoriju. esmu pāris reizes runājusi ar psihoterapeitu un varu pateikt ka tas ir pilnīgs bullšits un par attīstību caur psiholoģijas teoriju droši vien neko labu nepateikšu. gan jau ka jebkurš īsts jogs par to arī tikai pasmiesies. (es protams nerunāju par sevi)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, ne garākais ceļš, izlasi vēlreiz.

Nav runa par attīstību, jo sakārtota iekšējā pasaule tur nav nekādā saistībā.
Psiholoģija un psihoterapija, starp citu, ir divas dažādas lietas :) Un ja nav paveicies ar vienu speciālistu, tas nenozīmē, ka visi tādi un tam visam nav nekādas jēgas.

Pietam, mācīties un kaut ko iegūt no otra ir katra paša izvēle. Arī psihoterapeits vai psihologs šajā gadījumā ar karotīti nebaro, bet parāda vienu no iespējām, katrs pats tad skatās vai tam piekrist vai nē un vai no tā kaut ko ņemt vai nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ta man jau vairs neko nevaig, ne psihoterapiju ne psiholoģiju.

un jā, ar karotīti nebaro, izraksta antidepresantus, pažēlo, atzīst, ka viss tev meitenīt ir galīgā pakaļā un uz redzīti =D thanx, but no thanx. es labāk grāmatiņas palasīšu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jau atkal, to dara psihoterapeiti ;) Psihologi zāles neizraksta.

Bet ja reiz nevajag, tad jau viss forši :)

(Reply to this) (Parent)

Uj, kas pa stereotipiem birst ārā! Tieši, kā mums lekcijās sen atpakaļ stāstīja - ka daudzi joprojām domā, ka psiholgs ir ārsts un izraksta tabletītes... Antidepresantus izraksta tikai psihiatrs!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man psihoterapeits izrakstīja

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, bet ne jau psihologs tač, vai ne (Tu komentā biji minējusi arī psihologu)?!?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es ar psihoterapeitu tikai komunicēju un izrakstīja psihoterapeits =)

(Reply to this) (Parent)