nausee

     Droši vien daži cilvēki grib, lai es nemācētu mīlēt, lai es nemācētu just. Lai būtu tāds robotiņš, tāds mehānisks cilvēks ar pavisam tukšu acu skatienu, vērstu kaut kur tālumā. Nu tāds kā dārzenis: "Jā... nē... labi..."  Bez sava viedokļa, bez emocijām par kaut ko. Bez tiesībām kaut ko just un reaģēt. Ar pienākumu samierināties. Jā, būtu viegli būt robotiņam un nepazīt sāpes.

     Nezinu, kāpēc, bet šobrīd manī ir atriebes kāre. Kaut gan es neesmu ļaunatminīgs cilvēks, nepavisam. Mani sadusmo atdeves nesamērīgums. Nevaru tā, ir grūti. Vajadzētu izskaust kaut ko sevī. Izskaust un aizmest projām kā nevajadzīgu mantu. Ja citiem to nevajag, vai tad man vajag?