| Alone |
[Dec. 14th, 2006|06:32 am] |
| [ | mood |
| | lonely | ] |
| [ | music |
| | Placebo - Protect me from what I want | ] |
Kārtējā bezmiega nakts. Un šoreiz pavisam, pavisam vientuļa. Sajūta, ka man ir atņemts pēdējais laimes mirklis, ieslodzīta četrās sienās kopā ar savām domām un nolemta vientulībai. Bet, ja tev nav pie kā atgriezties, tam visam nav jēgas. Pilna ar domām par dzīvi, par to, kas sasniegts un kas nesaniegts. Par lietām, kas sāk zaudēt jēgu. Māju sajūtu jau neveido tikai mūris, logi, tapetes, siltas segas un gleznas pie sienām. Tie ir arī cilvēki. Bet, ja tev nav pie kā atgriezties, tam visam nav jēgas. Apjaust savu bezspēcību tā visa priekšā. Neizsakāmas ilgas pēc spēcīgām rokām, kurās iekrist un raudāt - ilgi, ilgi, kamēr viss izsāpēts.
Un rokas vairs nesmaržo pēc mandarīniem, kā vakar. Un gaiss istabā vairs nevēdī pēc mēbeļu tīrīšanas līdzekļa ar vasku... |
|
|
| Jūtas |
[Dec. 14th, 2006|11:18 am] |
| [ | mood |
| | depressed | ] |
| [ | music |
| | Muse - Micro cuts | ] |
Droši vien daži cilvēki grib, lai es nemācētu mīlēt, lai es nemācētu just. Lai būtu tāds robotiņš, tāds mehānisks cilvēks ar pavisam tukšu acu skatienu, vērstu kaut kur tālumā. Nu tāds kā dārzenis: "Jā... nē... labi..." Bez sava viedokļa, bez emocijām par kaut ko. Bez tiesībām kaut ko just un reaģēt. Ar pienākumu samierināties. Jā, būtu viegli būt robotiņam un nepazīt sāpes.
Nezinu, kāpēc, bet šobrīd manī ir atriebes kāre. Kaut gan es neesmu ļaunatminīgs cilvēks, nepavisam. Mani sadusmo atdeves nesamērīgums. Nevaru tā, ir grūti. Vajadzētu izskaust kaut ko sevī. Izskaust un aizmest projām kā nevajadzīgu mantu. Ja citiem to nevajag, vai tad man vajag? |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2006|08:45 pm] |
| [ | mood |
| | apathetic | ] |
| [ | music |
| | Stabbing Westward vs Wink - Torn apart | ] |
Kaut kad rīt vai varbūt pirmdien man būs telefoniski jārealizē Head hunting. Gosh, bet man nepatīk melot un izlikties. Tas nav tas pats kas būt aktrisei un nospēlēt lomu, jo tev var nejauši pajautāt ko tādu, kas tev nav zināms, un pieķert melos. Nu, piemēram, ja es saku, ka esmu no tādas un tādas kompānijas, var pajautāt, kur tā atrodas un teiksim, lūgt atstāt numuru vai pateikt priekšnieka vārdu. Var izprašņāt jebko, ko ta uzreiz nemaz nespētu iedomāties. Un tad pēc numura noskaidrot, kas tad PATIESĪBĀ ir zvanījis un ar kādu nolūku.
Jā, un vēl man besī šitie - "manis nav darbā". Kad būs? Jā, domā ko gribi, tāpat nākamreiz atkal pašai būs jāatbild un jājūtas neērti, melojot un izliekoties. Tas nav mans. |
|
|