nausee

     Kārtējā bezmiega nakts. Un šoreiz pavisam, pavisam vientuļa. Sajūta, ka man ir atņemts pēdējais laimes mirklis, ieslodzīta četrās sienās kopā ar savām domām un nolemta vientulībai. Bet, ja tev nav pie kā atgriezties, tam visam nav jēgas. Pilna ar domām par dzīvi, par to, kas sasniegts un kas nesaniegts. Par lietām, kas sāk zaudēt jēgu. Māju sajūtu jau neveido tikai mūris, logi, tapetes, siltas segas un gleznas pie sienām. Tie ir arī cilvēki. Bet, ja tev nav pie kā atgriezties, tam visam nav jēgas. Apjaust savu bezspēcību tā visa priekšā. Neizsakāmas ilgas pēc spēcīgām rokām, kurās iekrist un raudāt - ilgi, ilgi, kamēr viss izsāpēts.

     Un rokas vairs nesmaržo pēc mandarīniem, kā vakar. Un gaiss istabā vairs nevēdī pēc mēbeļu tīrīšanas līdzekļa ar vasku...