manis vairs nav. tieši tā kā es gribēju. manis nav, es nevienam vairs netraucēju.

tikai tagad es vairs nezinu, vai to gribu. es pārdomāju. laikam.

es nesaņēmu atbildi. nesaņēmu. vienkārši nesaņēmu. nesaņēmu tā itkā nebūtu, ko atbildēt. nesaņēmu itkā manis nemaz nebūtu. nesaņēmu itkā tas nemaz nebūtu svarīgi.

es tagad varētu vienkārši nomirt. nekas īpaši nemainītos. manis tāpat gandrīz vairs nav.

satvert un purināt tevi, un bļaut tev sejā, bet tev laikam agresija nepatīk. vai arī tev nepatīku es.

man dažreiz nav spēka par to domāt.

man ir vienlīdz bail no vilšanās, ko sagādāšu tiem, kuri man ir svarīgi kā no manas puses pret sevi vērstas atriebības.

ir labi, kad ir izvēle, vai ne? ne sūda. izvēle arī ierobežo. cik jauki bļe pašiedzīties strupceļā.

stulbā, izvirtusī jaunatne un viņi to sauc par mīlestību. nav pat ceturtdaļu ziedojuši no tā, kas viņiem ir, bet jau jūtas visu izcietuši. tas, ka klausaties vienādu mūziku un zināt, kur un kad liekama mēle, nenozīmē mūžīgu uzticību un spēju piedot, kad pienāks tādas vajadzības brīdis.

tādus es jūs redzu. dažreiz.

Poll #9164 dzīvesprieks
Open to: All, results viewable to: All

kāpēc tu vēl nevienu [jā, cilvēku] neesi nogalinājis?

UPD. lūdzu, komentāros nedirst kaut ko par šī polla stulbumu - šāds viedoklis man tiešām vienaldzīgs.

es esmu ar tevi kopā ne jau tāpēc, ka man tā gribētos - es esmu ar tevi tikai tāpēc, ka mīlu tevi.

un jā, paldies, par sāli uz brūces. es to novērtēju, kuce.

parunāsim par ziemassvētkiem. varbūt nepiemērots laiks šādai sarunai - ir taču vēl tādi, kuriem šis laiks izraisa kategoriski tikai pozitīvas emocijas. ziniet, visa šitā huiņa ar gaišumu sirdī, eglītes, mīļas dāvaniņas, kopības sajūta ar ģimeni, sūda apsveikumu sūtīšana, jaunas atziņas, kuras tāpat vienā brīdī smagi tevi piekāsīs utt.

tātad ar ko gan īpaši ir šie svētki? praktiski ne ar ko. negadījumos miruši tikpat cilvēki kā parasti. pašnāvnieku gan ziemassvētkos ir vairāk. šo mazo, kuslo, pelēko cilvēciņu, kuriem drosme beidzot parādījusies tikai brīdī, kad viss sagatavots veiksmīgai pašnāvībai; kad būtībā ir par vēlu.

bet jau sen zināms, ka visiem ir pie dirsas, cik cilvēku noliek karoti ziemassvētkos, jo uz lielāko daļu tas neattiecas. tātad netraucē svinēt priecīgos svētkus, likt nevienam nevajadzīgas un nepraktiskas dāvanas zem mirušas, nocirstas egles, un tādas pat dāvanas saņemt pretī un smaidīt "no sirds" pateicīgu smaidu.

ai, mēs jau visi no malas esam smieklīgi. staigājoši izsmiekli.

...tu toreiz pateici patiesību par mani. tādu sāpīgu patiesību. zini, tu gan man esi ideāls cilvēks, lai ko arī tu nedarītu un lai arī ko es neteiktu. man tāpat tas viss liksies pats labākais. tāpat kā tu. bet tu toreiz to tik vienkārši pateici. it kā man nevarētu sāpēt. pateici tik vienkārši itkā izskaitītu līdz desmit. tā vienaldzīgi izmeti. tāpēc tu vairs nedrīksti no manis kaut ko prasīt. tu man iemācīji neticēt. tu man iemācīji slēpties. slapstīties pa kaktiem ar visu sāpi sirdī.

jā, man nav nākotnes. un nevajag arī. patiesībā pietiek kaut vai ar nelieliem laimes brīžiem. tikai mēs to vēl nemākam saprast.

un kas tā vispār par NĀKotni, kas nevis NĀK pie manis, bet bēg? kam gan tāda vajadzīga?

pist mani var visi, bet kas mani mīlēs?

nepateikti vārdi graužas uz āru un neļauj gulēt, bet pateiktie atsitas pret sienu un nokrīt, neviena nedzirdēti un neuzklausīti.

viens otram neticot, saprotam, ka abiem ir bail un, ka nejust vairs nevar.

un atkal tik skaisti. laikam jau piederam viens otram.

gribu aizmirst par visiem pasaules maldiem un meliem. un krist, un atdoties neskopojoties. un to visu dot ar naivu smaidu. gribu teikt, ka ticu, bet neizdodas. un tu neko nedari, lai izdotos, kaut gan es jau daudz ko neredzu... es tikai gribu, lai ir labi. bet ja nu jau ir, tikai es to neizbaudu?

bet tu jau man nedosi atbildes. man jau nemaz nevajag. tikai esi man blakus. kaut vai pavisam klusi.

ir skaisti, kad es to gribu. vajag tikai pareizu domu un to miglaino skatienu.

don't forget, why you suddenly started wanting me. it is miserably important for me.

vairs neko. tikai klusumu.

who am i to need you,
when i'm down?
and where are you,
when i need you around?

tu man nemaz nepiederi. tas nekas. palietosim viens otru.

i'll stick you a little
enough to take your oxygen away
i'll set you on fire, cause i'm on fire
and i'm with you alone
I'M SO INTO THIS WHORE
AFRAID I MIGHT LOSE HER
so forget about me, cause i'll stick you

all you are is meat

nekas cits nebija sakāms, nudien.

man sāp, jūtu sevi jūtam.

paskatos uz vientuļiem cilvēkiem un domāju - cik gan pretīgus dažus no viņiem padara vientulība. es nemaz neķeru kaifu no tā, ka šāda atziņa ir krustojusi manas dzīves ceļu.

varbūt tā nav vientulība, bet kaut kāds izmisums. nu, dažiem tas ir viens un tas pats.

paskatījos Ltv1 un sapratu, ka Krista Vāvere ir riktīgi seksīga sieviete, neskatoties uz vecumu u.c. lietām.

cilvēki ir vienīgās, planētu Zeme apdzīvojošās radības, kas vienlaicīgi spēj būt tik skaistas un neglītas.

un, ja kāds saka, ka šo apgalvojumu nesaprot, tikai tēlo, lai novērstu uzmanību no patiesības, jo zin, ka nav izņēmums.

- tu mani precēsi?
- labāk izdari to ātri. pārgriez man artēriju un ļauj desmit minūtes asiņot.

laikam vajadzēja nopirkt puķes.

es to neizdarīju tā vienkārši.
es paskatījos, kā viņa tur guļ pati savu asiņu vannā. vietās, kur āda nebija asinīm aptraipīta, viņa bija balta. viss tas siltums bija aizgājis. viņa vairs neskatījās uz mani. liekas, viņa vispār vairs ne uz ko neskatījās. un smaida arī nebija.
man pietrūks viņas domu, viņas viedokļa, sarunu ar viņu un visa pārējā, kas viņai lika noticēt, ka viņa ir personība. vai viņa tiešām bija kaut kas vairāk par gaļas blāķi?
un es būšu vienīgais, kam viņas pietrūks.
kaut gan - tā guļot savu asiņu vannā, viņas visas izskatās līdzīgas.


un man likās, ka es esmu tas, kas cieš..

parunāsim par viņiem abiem. es šodien tā gribu.

kāpēc tikai viens no viņiem pārdzīvo; ir greizsirdīgs; visu laiku pavada domājot, kā tam otram iet; mokās šaubās; ilgojās pēc otra un dara visas pārējās muļķības, ko dara un jūt iemīlējušās būtnes? nav īsti godīgi, vai ne?

vai varbūt pagātne atriebjas?

nesaprotu, kāpēc jau tā mūsdienās tik retai parādībai kā mīlestība, jāpiedzīvo tik sāpīga neveiksme.

gribās sūtīt visus nahuj šodien. just 4 2day. sen kaukas tāds nav teikc. piemērota diena, manuprāt.

bet man viss ok patiesībā.