3/10/10 03:13 pm - 10.03.10Kā man gribētos vienkārši nogurķoties vienu dienu, bet es to vienkārši nevaru atļauties. I keep myself on alert. Tas ir nežēlīgi nogurdinoši, bet diemžēl vienīgais veids, kā piespiest sevi strādāt. Lieku visas cerības uz nākamo nedēļu, kaut gan tad atkal priekšā ir visādas atbildīgas lietas. Ārā ir pavasris, vai vismaz man tā šķiet, ka ir. Raujos uz pusēm - viena puse saka - čillo, atpūties, paskat cik skaists laiks; otra - saņemies, mācies, turies pie zemes, koncentrējies. Ah, bet no tiesas! Ārā ir tik pasakains laiks. Saulīte sāk sildīt, sniegs pamazām kūst, gan drīz nokusīs pavisam. Priekšā gan vēl daudz, daudz darba. Nākas samierināties ar četrām sienām. Svētdien laidīšos slidot. Beidzot.
Dažu feisi nav tik sen redzēti, ka man jau sāk aizmirsties, kādi tie izskatās. Vispār apkārt valda haoss un jo vairāk es cenšos kaut kādu kārtību ieviest, jo haotiskāks viss paliek. Hah. Mans tolerances līmenis ir sācis augt. Agrāk es tik daudzām lietām nespēju piekāpties, bet tagad taisni vai jābrīnās. Kā sacīt jāsaka, mācos kā ir strādāt teamā.
Yelle - Ce jeu
 calm |
