3/27/14 12:49 pm - Un gaišas domas.Ledus beidzot padevies un atdusas ezera dzelmē. No zemes nāk pirmie asni. Tie koši zaļi un pilni dzīvības sniedzas pretī siltajiem saulesstariem. Koku stumbros sāk staigāt ūdens. Beidzot atpūtusies, viņa mostas. Putniņi čivina
 cheerful |
Andromeda
Life long story
3/30/10 11:09 pm - 30.03.10Nedaudz uztraucos par savu sastrādāto darbiņu, ka tik nepareizi kaut ko sapratu vai kā, bet beigu beigās viss ir kārtībā un pat labāk kā cerēts par ko milzīgs prieks. Pavasaris ir klāt un nemaz savādāk nevar būt kā - labi un labāk kā cerēts, ja ārā ir tik burvīgs laiks un tu esi izdarījis visus darbus par visiem 100%, cik vien no sevis var dabūt laukā.
Šodien atkal bija dejas - īstas dejas ar kārtīgu iesildīšanos un tā, ka brīžiem smadzenes atteicās domāt no soļu daudzuma. No zāles izgāju slapja un domīga. Daudz soļu. Lūk tie ir īsti treniņi. Ah, man pietrūkst Edgara treniņu ar riktīgu izmocīšanu. Žēl, ka viņš atkal drīz dosies uz Londonu, un tad jau līdz septembrim nerādīsies. Jāskatās. Varbūt mana deju sezona ar to arī beigsies, jo uz Cēsīm trenēties izbraukāt ir diezgan nereāli un viena reize nedēļā nav nopietni. Nākot mājās skatos mēness, apaļš un oranžs kā apelsīns. Gaiss spirgts, bet pavasarīgs. Tāds priecīgs miers iekšā. Nekas neskan
 calm |
3/10/10 03:13 pm - 10.03.10Kā man gribētos vienkārši nogurķoties vienu dienu, bet es to vienkārši nevaru atļauties. I keep myself on alert. Tas ir nežēlīgi nogurdinoši, bet diemžēl vienīgais veids, kā piespiest sevi strādāt. Lieku visas cerības uz nākamo nedēļu, kaut gan tad atkal priekšā ir visādas atbildīgas lietas. Ārā ir pavasris, vai vismaz man tā šķiet, ka ir. Raujos uz pusēm - viena puse saka - čillo, atpūties, paskat cik skaists laiks; otra - saņemies, mācies, turies pie zemes, koncentrējies. Ah, bet no tiesas! Ārā ir tik pasakains laiks. Saulīte sāk sildīt, sniegs pamazām kūst, gan drīz nokusīs pavisam. Priekšā gan vēl daudz, daudz darba. Nākas samierināties ar četrām sienām. Svētdien laidīšos slidot. Beidzot.
Dažu feisi nav tik sen redzēti, ka man jau sāk aizmirsties, kādi tie izskatās. Vispār apkārt valda haoss un jo vairāk es cenšos kaut kādu kārtību ieviest, jo haotiskāks viss paliek. Hah. Mans tolerances līmenis ir sācis augt. Agrāk es tik daudzām lietām nespēju piekāpties, bet tagad taisni vai jābrīnās. Kā sacīt jāsaka, mācos kā ir strādāt teamā.
Yelle - Ce jeu
calm |
Powered by Sviesta Ciba