Andromeda

Life long story

1/25/13 11:34 pm - Plašāku soli

Atradu jogai kārtīgu paklājiņu. 

Šodien slidojot, jauks cilvēks palīdzēja ar ieteikumiem. Uz beigām biju mazāka "pīle" uz ledus. Vajag biežāk iet. Bez tam, man taču ir savas mīļās slidiņas. 

Sāp visas maliņas, bet nemaz sevi nežēloju. Tā ir, ja trenējās un tad ir liels pārtraukums. 

 Gribu iet pārgājienā ar mugursomu - tālu, tālu.

1/22/13 01:41 pm - Jogu Kustību bāzē!

Apsveru Kustību bāzes piedāvājumu par jogu. Some guidance would be nice! 
Šodien visas maliņas sāp no vakardienas work-out session.  Pagaidām visi skolas darbi, precīzāk bakalaurs ir atlikts maliņā uz februāra sākumu.

Varbūt jāmeklē darbs? Nezinu.
Tags: , ,

4/25/12 03:07 pm - Broken...

Prāts man saka, ka esmu pilnīga idiote, ka spēju vispār kaut ko just pret tādu cilvēku. Mana stulbā sirds žņaudzas nost. Gribas visu salabot, bet vai tas maz ir iespējams?

Nebūtu cilvēki ar kuriem parunāties, drošvien nojūgtos no sāpēm.

Gribas aprunāties, bet dauzos pie aizslēgtām durvīm. Atliek tikai samierināties un nogrimt sāpju okeāna dzelmē.

4/24/12 12:34 am - ...

Man tik ļoti sāp! Izstāstīt nevaru cik ļoti. Gaidu, kad paliks vieglāk, kad beidzot piebeigs mani. Gribas neko nejust un nesajukt procesā.

2/21/11 10:45 pm - 21.02.11

Es jūtos vienkārši slima no tā kā cilvēki var sāpināt viens otru un tik muļķīgi. Man ir skumji, dusmīgi un atkal skumji. Tas ir negodīgi un visvairāk pret vienu cilvēku.Nav neviena ar ko parunāt, nu neviena, kas saprastu vai kuram rūpētu, un es neko nevaru palīdzēt. Gribas vienkārši aizbēgt projām vai iegāzt kādam samazgas sejā, vai kliegt pilnā kaklā cik ļoti sāp. Tas nav godīgi un tas nav pelnīti. Ja manos spēkos būtu visu vērst par labu, tad es darītu visu, lai tā notiktu. Jau atkal manī kaut kas ir salūzis un tikai laiks rādīs vai tas ir salabojams. Man gribētos priecāties, smaidīt un lēkāt, bet skatoties uz to visu, kas lēnām brūk un jūk man ir pārāk sāpīgi.

10/13/10 11:26 pm - 13.10.10

Vai man būtu jāmainās citu cilvēku dēļ? Nē. Kāpēc es varu pieņemt citus tādus kādi viņi ir un citi nespēj pieņemt mani. Nekad neesmu nevienam acīs bāzusi viņu trūkumus, dīvainības, nepareizības vai pareizības, jo ja es tā darītu tad viņi noteikti jau 100 reizes būtu uzmetuši lūpu un aizskrējuši pretējā virzienā, bet man redzi ir jātolerē šādas izdarības. Tas ir kā kaķi glaudīt pret spalvu. Man nepatīk karot, man nepatīk radīt nesaskaņas. Reizēm, kad es pasaku ko tiešu un pārāk atklātu - es esmu sliktā. Tas sāp tik ļoti. Varbūt tāpēc labāk nekomunicēt nemaz. Esmu pārāk dīvaina, pārāk pareiza un nepareiza, pārāk tieša, pārāk naiva un vēl mazliet dīvaina un varbūt kādam vēl kareivīga. Ja tas nozīmē, ka man jāaizveras, jānoslēdzas, lai man vairs nesāpētu un citi varētu dzīvot savā ideālajā pasaulē, tad es izvēlos to, jo mainīties viņu dēļ es netaisos. Komunicēšu ar tiem, kas kaut nedaudz cenšās mani izprast, saprast un pieņemt tādu, kāda patiesi esmu.

Tikai vājie peld pa straumi.
Powered by Sviesta Ciba