Andromeda

Life long story

2/21/11 10:45 pm - 21.02.11

Es jūtos vienkārši slima no tā kā cilvēki var sāpināt viens otru un tik muļķīgi. Man ir skumji, dusmīgi un atkal skumji. Tas ir negodīgi un visvairāk pret vienu cilvēku.Nav neviena ar ko parunāt, nu neviena, kas saprastu vai kuram rūpētu, un es neko nevaru palīdzēt. Gribas vienkārši aizbēgt projām vai iegāzt kādam samazgas sejā, vai kliegt pilnā kaklā cik ļoti sāp. Tas nav godīgi un tas nav pelnīti. Ja manos spēkos būtu visu vērst par labu, tad es darītu visu, lai tā notiktu. Jau atkal manī kaut kas ir salūzis un tikai laiks rādīs vai tas ir salabojams. Man gribētos priecāties, smaidīt un lēkāt, bet skatoties uz to visu, kas lēnām brūk un jūk man ir pārāk sāpīgi.

9/16/10 11:26 pm - 16.09.10

Situācija nav no tām spožākajām. Šodien pat līdz asarām. Ko tad, ja visi balsti un pēdējās cerības ir izsmeltas? Bēdīgi. Jāturpina eksistēt, sakožot zobus. Jā un ne jau mums vienīgajiem tā, bet es visu, kā jau novērojams, uztveru daudz asāk nekā varbūt citi.

Un tā gandrīz mēnesi. Man trūkst vārdu.

Powered by Sviesta Ciba