Andromeda

Life long story

2/18/14 11:09 pm - Day 18

Sleepy sleepiness sleep.

2/17/14 10:38 pm - Day 17

Miedziņš atnāk tikai ap četriem no rīta. Jā, normāliem cilvēkiem tas šķiet nenormāli. But nights are so pleasant, so calm and magical.

Dzimis cīrulis, tapis par pūci var piecelties arī trīs stundas vēlāk un darboties. Vismaz teorētiski.

Slapjš un nejauks. Dublis viens, dublis divi, plakš, plakš. Viens pūtiens un matu vietā uz galvas ir skaista ligzda. Bet neies taču skumt par auksto un nejauko! Vēl jau visa diena priekšā ar tiem.

Tā maldies kā ezītis miglā pa ciemata viens piecām priedēm. Awkward. Centies sastapt kādu dzīvu dvēseli, ar ko parunāties par attīstību, projektiem un lietām, bet šamie tādi paši ezīši miglā, tikai miglaināki, un nezin, izvairās un salien.

Tā jau slapjš un izsalcis ezītis miglā pārceļo no ciema viens uz ciemu divi. Tur jau vairāk ar ko parunāties. Bet re kā! Ciemam divi par ciemu viens nekas nav zināms, jo nejūtoties piederīgi. Šamie esot pārāk citādi un pārāk lepni. Ciemam divi lielā pilsēta ir tuvāka un kam to otru lepno ciemu.

Tik daudzi nezina, tik daudziem nemaz neinteresē un nerūp. Cenšas tikai izdzīvot.

Vietas Latvijā mirst. :/

2/16/14 11:43 pm - Day 16


Seeing pictures from Rhodos is great motivation!

2/15/14 11:55 pm - Day 15

θάλασσα καὶ πῦρ καὶ γυνή, κακὰ τρία.

2/14/14 11:07 pm - Day 14

So many shooting stars for just one thing...

2/12/14 07:22 pm - Day 12

Tātad ieteikums bija, ka kaut ko vajag darīt. Rosīties un rosīties. Savedu pirātu midzeni un lietas daudzmaz pieņemamā skatā. Best workout ever.

Veselība pamazām atkopjas. Ja pirms vairākām dienām klepus bija nežēlīgs un tikai pirms dažām dienām vēl varēja just, ka kaut kas iekšā, dziļumā ir, tad tagad jau ir pavisam labi. Bija brīdis, kad likās, ka ir pavisam nopietni un vai nebūs atkal kas līdzīgs 2011. gada mocībām ar antibiotikām. Tēja (daudz, daudz tējas), piens ar medu, pēdu karsēšanas, krūšu sildīšanas, inhalācijas (tējas, priežu skujas)un visbeidzot atkelpojamās zāles. Kas par draņķa vīrusu! Sākās ar iesnām un sāpošu kaklu un tik lien dziļumā. Divas nedēļas.

Samierinos, ka ir lietas, kuras es šobrīd nevaru atrisināt. Pietiek sevi vainot un sodīt.

2/11/14 11:51 pm - Day 11

Notici un ieraudzīsi
Tags:

2/10/14 11:42 pm - Day 10

Vienkārši.

2/9/14 05:13 pm - Day 9

2/8/14 11:14 pm - Day 8

Sarunas un smiekli pirātu midzenī. 

- Why bad pirates are bad?
- Because they arrrgh!
 

Tags:

2/7/14 11:58 pm - Day 7

        ..write about the talking whale!

        What whale?

        The one that’s trapped in your imagination and desperate to get out.

2/6/14 11:53 pm - Day 6

Rītdiena būs labāka.
P.S. Pagavēsim.

2/5/14 11:59 pm - Day 5

"You know, everyone I know is fighting to get back what they had.
I’m fighting because I don’t know how to do anything else"

2/4/14 01:02 pm - Day 4

Ir tik sasodīti labi!

2/3/14 11:00 pm - Day 3

Andris piedāvāja padarboties. Ja būtu vesela, kaut rīt būtu gatava doties no mājas laukā. But instead I barely can manage to cross the room. Maybe next week. With joy. Please, give me something to do!

2/2/14 11:56 pm - Day 2

Staying cheerful today was not easy, but I want to fight this.

Milk and honey. I need to get healthy again. Somehow.

Edit: "Mammu, mēs abi esam čūskas! Šis ir mūsu jaunais sveiciens - šššš!" Gandrīz nomiru no smiekliem un klepus! ^^
Tags:

2/1/14 08:33 pm - Day 1

Pēdējās dienas esmu slima. Sajūtas nav no patīkamajām. Nīkuļoju. Tomēr sākot no šodienas gribas apņemties katrā dienā saskatīt un pierakstīt (vai cibiņā vai, kad vajadzība spiedīs, blociņā) gaišo, pat tādās nīkuļojamās dienās kā šajā. 

Man patīk runāties ar cilvēkiem par svarīgām un reizēm nesvarīgām svarīgajām lietām, kas aizved pie ļoti svarīgām lietām. 

Jā un arī komentāri no mazajiem brāļiem par pienesto tēju: "No refunds." Simply made my day. 

1/31/14 10:33 pm

Tikai tagad sāku aptvert, kādā milzīgā šaurajā bezizejā biju sevi iedzinusi. Kāpēc? Es sevi nemīlēju un es sev neticēju, un domāju, ka citi cilvēki man līdzās arī drīz vairs neticēs, vairs nemīlēs. Es izslēdzu pasauli sev apkārt un izslēdzu savas sajūtas, jo sajūtas, kas man bija, bija pārāk sāpīgas. Visus aizraidīju projām, jo pārāk sāpināju ar savu nožēlojamo stāvokli. Nē, es sevi ne tikai nemīlēju, es sevi arī sāku ienīst. Skaties spogulī un redzi, glīts ģīmītis, bet iekšā viss pārvērties pelnos. Visu to paturēt iekšā un mocīties. Brīžiem es domāju, ka esmu to pelnījusi. Sadegu un nevēlējos par to domāt, runāt un rakstīt.

Kad Tu pats sevi vairs nemīli, netici un nespēj paciest, kā gan spēj noticēt, ka kāds Tev saka kaut ko patiešām labu un patiesu? Skumji.

Bet es vairs nevēlos būt tik skumja. Es vairs nespēju būt tik skumja. There is hope for me, there is light and I am incredibly lucky.

1/31/14 04:30 am

Kā viens cilvēks var tā pazaudēties? Un kā viens cilvēks var likt atrasties!  
Kā gan es varēju aizmirst brīnīties par lietām, saskatīt skaisto un mazo vilcēnu?  
Es atkal esmu dzīva. Es nevaru aprakstīt to sajūtu, bet es domāju tā ir izrakstīta zvaigznēs. 
I want to be believer again. Lord! You are great. And I know who else is great! 

1/28/14 11:06 pm

Aukstums. Gribas salīst zem segas siltumā ar lielu, kūpošu tējas krūzi rokās vai iegrimt
karstā vannā un apmaldīties domu labirintos. Stingst ne tikai upes, bet arī cilvēka gribēšana
kaut ko aktīvi iesākt. 

Tomēr saņēmos. Plecs šķiet ir sadzijis, lai atkal varētu sūtīt sveicienus saulei.
Ir tik labi justies patiešām labi. 

"Zinu, ka pasaulē sētas pusē, 
ir vēl viens kurš līdzīgi sajūt un domā."
Powered by Sviesta Ciba