1/31/14 10:33 pmTikai tagad sāku aptvert, kādā milzīgā šaurajā bezizejā biju sevi iedzinusi. Kāpēc? Es sevi nemīlēju un es sev neticēju, un domāju, ka citi cilvēki man līdzās arī drīz vairs neticēs, vairs nemīlēs. Es izslēdzu pasauli sev apkārt un izslēdzu savas sajūtas, jo sajūtas, kas man bija, bija pārāk sāpīgas. Visus aizraidīju projām, jo pārāk sāpināju ar savu nožēlojamo stāvokli. Nē, es sevi ne tikai nemīlēju, es sevi arī sāku ienīst. Skaties spogulī un redzi, glīts ģīmītis, bet iekšā viss pārvērties pelnos. Visu to paturēt iekšā un mocīties. Brīžiem es domāju, ka esmu to pelnījusi. Sadegu un nevēlējos par to domāt, runāt un rakstīt.Kad Tu pats sevi vairs nemīli, netici un nespēj paciest, kā gan spēj noticēt, ka kāds Tev saka kaut ko patiešām labu un patiesu? Skumji. Bet es vairs nevēlos būt tik skumja. Es vairs nespēju būt tik skumja. There is hope for me, there is light and I am incredibly lucky. OneRepublic - Counting Stars
 calm |